Siekalu dziedzeru un oronazofaringeālo audzēju klīniskā un morfoloģiskā izpēte, herpes grupas vīrusu lomas analīze malignā procesā. Promocijas darbs

Abstract

Latvijā ar katru gadu pakāpeniski pieaug saslimstība ar mutes dobuma, nazofaringeālajiem un siekaldziedzeru ļaundabīgajiem audzējiem. Galvas un kakla ļaundabīgo audzēju izcelsmē ir nozīme gan endogēniem, gan eksogēniem faktoriem. Slimības prognoze atkarīga no audzēju uzbūves īpatnībām un slimības stadijas. Darba mērķis bija ar klīniskām, morfoloģijas un molekulārās bioloģijas metodēm pētīt mutes dobuma, nazofaringeālo un siekaldziedzeru ļaundabīgo audzēju klīnisko gaitu un etiopatoģenēzi, analizēt šo saslimšanu saistību ar herpes vīrusu infekciju. Retrospektīvajā pētījumā izmantoti dati par 322 pacientiem ar siekaldziedzeru audzējiem, kuri bija ārstēti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā (RAKUS LOC) Galvas un kakla ķirurģijas nodaļā 1996.-2007.gadam. Bez tam pētījumā tika iekļauti vēl 32 pacienti ar parafaringeāliem audzējiem, kuri tika izmeklēti un ārstēti RAKUS LOC laikā no 2001.gada janvāra līdz 2006.gada decembrim. Laikā no 2009.gada janvāra līdz 2011.gada janvārim RAKUS LOC tika izmeklēti un operēti vēl 14 pacienti ar mutes pamatnes karcinomu, pieauss siekaldziedzeru audzējiem un nazofaringeālo karcinomu – šiem pacientiem noteica herpes grupas vīrusu DNS un EBV antivielu titrus. Mutes dobuma un orofaringeālie ļaundabīgie audzēji, it īpaši to vēlīnā stadijā, Latvijā diagnosticēti biežāk nekā citās valstīs. Labdabīgie siekaldziedzeru audzēji Latvijas iedzīvotāju populācijā kopumā diagnosticēti gandrīz tikpat bieži kā pārējās Eiropas valstīs, tomēr lielāka saslimstība bija vērojama sieviešu populācijā (mērena tendence). Ki-67 proliferācijas marķiera ekspresija un proliferācijas indeksa pieaugums recidivējošas pleomorfas adenomas stromālajā komponentā var būt saistīti ar audzēja agresīvo klīnisko gaitu. EBV infekcija ir neoplasmas pavadpatoloģija, kura sastopama visos izplatītāko oronazofaringeālo audzēju gadījumos. Pētījuma rezultātā konstatēja, ka prevalē EBV-pozitīvo mutes dobuma plakanšūnu karcinomas. Siekaldziedzeru, mutes dobuma un nazofaringeālo rajona audzēju audos tika atklāta EBV, HHV-6 un HHV-7 DNS, kas liecināja par iespējamo vīrusu līdzdalību oronazofaringeālo karcinomu attīstībā.