Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2013-21_pd
Title: Orālās halitozes diagnostika un ārstēšana. Promocijas darbs
Other Titles: Diagnosis and Treatment of Oral Halitosis. Doctoral Thesis
Authors: Kroiča, Juta
Rostoka, Dagnija
Keywords: promocijas darbs
Issue Date: 2013
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Rostoka, D. 2013. Orālās halitozes diagnostika un ārstēšana: promocijas darbs: specialitāte – orālā patoloģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2013-21_pd
Abstract: Tēma par nepatīkamu elpu ieguvusi daudzus interesentus arī Latvijā. Līdz 20. gs. beigām par halitozi jeb par nepatīkamu elpu no mutes nebija pieņemts runāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Vairāku gadsimtu sliktas elpas pētījumi norāda, ka halitozei ir orāla izcelsme. Pētnieciskā darba tēma ir aktuāla arī, jo skar plašu populācijas daļu un ietver dažādas vecuma grupas. Darba mērķis ir pētīt orālas halitozes diagnostikas un ārstēšanas iespējas. Sliktas elpas diagnostikas kartes jautājumi skaidri norāda tos iesējamos halitozes slimniekus, kuri nav izdarījuši nekādas darbības halitozes novēršanai, iespējams tādēļ, ka komunikācija ar apkārtējiem ir apgrūtināta. Karte arī palīdz atpazīt tos klīniskos gadījumus, kuri reti apmeklē ārstu, iespējams, sāpju un cita diskomforta spiesti, par ko liecina asiņojošas smaganas, ekstrahēti zobi. Lielākā daļa pacientu nezin halitozes iemeslu un neko nav darījuši. Halimetriskie mērījumi, kas raksturo halitozes intensitāti, ir tiešā un ciešā korelācijā ar anaerobo baktēriju koncentrācijām. Visizteiktāko korelāciju ar halimetriskajiem mērījumiem ir Porphyromonas gingivalis, pēc tam Tannerella forsythensis, Treponema denticola, Prevotella intermedia un Actinobacillus actinomycetemcomitans (p<0,05). Vislabāko saistību ar halimetriskajiem mērījumiem veidoja baktēriju asociācija Porphyromonas gingivalis Tannerella forsythensis, Treponema denticola. Šādās biofilmās palietinātā daudzumā ir mikroorganismi, kas saistīti ar mazmolekulāro proteīnu noārdīšanu mutes dobumā esošajos iekaisuma perēkļos. Sākotnēji notiek lokāla proteīnu sadalīšanās mutes dobumā esošajās iekaisuma vietās. Ja iekaisums netiek savlaicīgi novērsts, mikroorganismu savairošanās var notikt ne tikai iekaisušajos audos, bet arī apkārtējos audos, kur ir piemēroti apstākļi – anaeroba vide. Dziļi anatomiski veidojumi, dziļas rievas uz mēles, aplikums uz mēles dorsālās virsmas, hroniski iekaisumu perēkļi mutes dobuma mīkstajos audos sekmē anaerobo baktēriju nekontrolētu lavīnveida savai-rošanos. Halitozes slimnieku mikrobioloģiska kvalitatīva un kvantitatīva anaerobo baktēriju diagnostika ar PĶR pierāda augstas (< 10^5, < 10^6, > 10^7 DNS kopiju skaits/ml) bakteriālās koncentrācija. Halitozes slimnieku anaerobo baktēriju koncentrācijas ir tiešā korelācijā ar halimetriskajiem mērījumiem.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā, zobārstniecības klīnikā Rīgā, Baznīcas ielā 45 – 2A. Aizstāvēšana: 2013. gada 26. augustā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Teorētiskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2013-21_pd
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2010.–2014. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2013-21_Rostoka-Dagnija_PD.pdf10.96 MBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons