Gadījuma apraksts par Staphylococcus aureus izraisītu smagu sepsi asociācijā ar Watehouse-Friderichsen sindromu

Abstract

Ievads: Waterhouse – Friderichsen sindroms ir sindroms ar bilaterālām virsnieru hemorāģijām, kura visbiežākie izraisītāji ir meningokoki. Ir ziņas arī par tādiem etioloģiskiem faktoriem kā Streptococcus pneumoniae, A grupas β hemolītiskais streptokoks, Staphylococcus aureus, Neisseria gonorrhea, Escherichia coli, Haemophilus influenza, Klebsiella un citiem. Staphylococcus aureus izraisītas smagas sepses sindroms kombinācijā ar Waterhouse – Friderichesn sindromu ir rets gadījums. Žurnāla New England Journal of Medicine publikācijā iepazīstina ar klīnisko gadījumu aprakstiem laika periodā no 2000. gada – 2004. gadam par 3 pacientiem ar smagu sepsi, petehijām uz ādas un hemorāģijām abās virsnierēs. Waterhouse – Friderichsen sindroma klīnika šajā publikācijā pacientiem tiek aprakstīta kā pēkšņs šoks, drudzis, cianoze, grūtības elpot, purpura un asinsizplūdumi virsnierēs, koagulopātija un kardiovaskulārs kolapss. Mūsu klīniskā gadījuma analīzē aprakstīts pirmais gadījums Latvijā, kad Waterhouse – Friderichsen sindromu ir izraisījis Staphylococcus aureus pediatriskajā praksē. Klīniskā gadījuma prezentācija: Divus gadus vecs, iepriekš vesels, zēns iestājās stacionārā ar sūdzībām par vieglu klepu trīs dienu garumā, vemšanu, masīvu diareju, oligūriju, hipotensiju, tahikardiju un grūtībām elpot. Jau iestājoties VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas” Neatliekamās medicīnas palīdzības un observācijas nodaļā pacients bija ļoti smagā stāvoklī ar šoku un sistēmisku iekaisuma reakcijas sindromu; pēc Glāzgova komas skalas apziņas līmenis tika novērtēts ar 8. Pacienta stāvoklis strauji pasliktinājās. Fizikālajā izmeklēšanā tika atzīmēta cianoze, sirds ritms 160x/min, elpošanas frekvence 40x/min, neinvazīvais arteriālais asinsspiediens 103/77mmHg, skābekļa saturācija 87%, rekapilarizācijas laiks 6 sekundes un ķermeņa temperatūra 38,3°C. Plaušu auskultācijā bija dzirdama krepitācija. Pacientam bija dekompensēta acidoze (pH 6,945; pO2 62,4 mmHg, HCO3- 8,8 mmol/L, paaugstināts laktātu līmenis asinīs (11,62mmol/L), hipoglikēmija (0,7mmol/L (N – 2,9 – 5,4 mmol/L)), leikopēnija un trombocitopēnija. Exitus letalis tika konstatēts 12 stundas pēc uzņemšanas slimnīcā un autopsijas rezultātā tika konstatētas bilaterālas virsnieru hemorāģijas asociētas ar Waterhouse – Friderichsen sindromu un pozitīvu Staphylococcus aureus kultūru plaušaudos. Secinājumi: Laicīga sepses atpazīšana un antibiotiku terapija ir svarīga pacienta mirstības samazināšanā. Surviving Sepsis Campaign vadlīnijas jāizmanto ikdienas praksē pacientiem ar aizdomām par sepsi. Waterhouse – Friderichsen sindroms ir reta saslimšana, kas jāatceras arī ikdienas praksē.

Background: Waterhouse - Friderichsen syndrome is bilateral adrenal gland hemorrhage which is mostly caused by meningococcus, but there have been reports about other etiological factors, such as Streptococcus pneumoniae, β-hemolytic streptococcus group A, Staphylococcus aureus, Neisseria gonorrhea, Escherichia coli, Hemophilus influenza, Klebsiella and others. Staphylococcus aureus caused severe sepsis syndrome in combination with Waterhouse – Friderichsen syndrome is a rare case. In the publication by the New England Journal of Medicine three cases, in the time period from year 2000 till year 2004, with severe sepsis, petechial rash and hemorrhagic adrenal gland trauma were reported. Clinical presentation of Waterhouse – Friderichsen syndrome was described as sudden onset shock, pyrexia, cyanosis, dyspnea and purpura with adrenal hemorrhage, coagulopathy and cardiovascular collapse. This is the first time in history when Waterhouse – Friderichsen syndrome caused by Staphylococcus aureus in a pediatric patient has been reported in Latvia. Case presentation: A two year old, previously healthy Caucasian boy, presented with complaints of mild cough for three days, vomiting, massive diarrhea, oliguria, hypotension, tachycardia and difficulty breathing. At admission in “Children’s clinical university hospital” (VISA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”) he was in a very severe state with shock and systemic inflammatory response syndrome with Glasgow Coma Scale of 8 and fast deterioration. Physical examination showed cyanosis, heart rate 160x/min, expiratory frequency 40x/min, non-invasive arterial blood pressure 103/77mmHg, oxygen saturation 87%, capillary refill time 6 seconds and body temperature 38,3°C. Auscultatory findings were positive for crackles. Patient had decompensated acidosis (pH 6,945; pO2 62,4 mmHg, HCO3- 8,8 mmol/L, lactate 11,62mmol/L), hypoglycemia (0,7mmol/L (N – 2,9 – 5,4 mmol/L)), leukocytopenia and thrombocytopenia. Exitus letalis was announced 12 hours after admission and the autopsy results showed massive bilateral adrenal hemorrhage associated with Waterhouse – Friderichsen syndrome and positive Staphylococcus aureus culture in lung tissue. Conclusions: A timely recognition of sepsis and early antibiotic administration are very important factors to decrease the patient death rate. It is very important to use Surviving Sepsis Campaign guidelines to treat patients with suspected sepsis. Waterhouse – Friderichsen syndrome is a rare disease but it should be suspected in patients with resistant shock.