Valsts probācijas dienestā strādājošo probācijas speciālistu psiholoģiskās noturības rādītāji, stresa simptomi un to saistība ar pašpalīdzības stratēģijām.

Abstract

Šī maģistra darba mērķis bija veikt empīrisku pētījumu, lai izpētītu psiholoģiskās noturības rādītājus, stresa simptomus un to saistību ar pašpalīdzības stratēģijām Valsts probācijas dienestā strādājošu probācijas speciālistu izlasē. Metode. Pētījumā piedalījās 98 respondenti vecumā no 23 līdz 63 gadiem (M = 45,17; SD = 9,73). Izlasi veidoja 88,8% sievietes un 11,2% vīriešu. Dalībnieku iekļaušanas kritērijs bija Valsts probācijas dienestā strādājošie darbinieki, kas ikdienā strādā ar probācijas klientiem t.i., probācijas speciālisti, vecākie probācijas speciālisti, vadošie probācijas speciālisti. Instrumentārijs. Respondenti sniedza demogrāfiskos datus, norādot dzimumu, vecumu, izglītības līmeni un darba stāžu, kā arī aizpildīja Stresa simptomu skalu (Dudkina un Perepjolkina, 2021), Pašpalīdzības stratēģiju aptauju (Mārtinsone u.c. 2021) un Psiholoģiskās noturības skalu (Psychological Resilience Scale) (Mārtinsone un Perepjolkina, 2021). Rezultāti. Pastāv statistiski nozīmīga saistība starp Psiholoģiskās noturības rādītājiem, Stresa simptomiem un Pašpalīdzības stratēģijām Valsts probācijas dienestā strādājošu probācijas speciālistu izlasē. Pēc Psiholoģiskās noturības kontrolēšanas, parādās pozitīva statistiski nozīmīga saistība starp Pašpalīdzības stratēģijām un Stresa simptomu summāro rādītāju, Fiziskajiem stresa simptomiem, Apgrūtinātu kognitīvo procesu funkcionēšanu, Psiholoģiskajiem stresa simptomiem un Emocionālajiem stresa simptomiem. Saistība starp Psiholoģisko noturību un Stresa simptomiem ir statistiski nozīmīga, kas liecina par to, ka Pašpalīdzības stratēģijas ir uzskatāmas par daļēju mediatoru. Secinājumi. Augstāki Psiholoģiskā noturības rādītāji ir saistīti ar zemāku izjustā Stresa un tā simptomu līmeni. Augstāki Psiholoģiskās noturības rādītāji ir saistīti ar Pašpalīdzības stratēģiju praktizēšanu - iedvesmas smelšanās dabā, rekreācijas pasākumi, sociālais atbalsts, garīgās nereliģiskās prakses, psiholoģiskā un profesionālā atbalsta saņemšana. Sociāla atbalsta izmantošana, rūpes par savu labizjūtu un personīgās un profesionālās dzīves balansa ievērošana, kombinācijā ar Psiholoģisko noturību, būtiski var samazināt negatīvo stresa ietekmi un tā simptomu izpausmi Valsts probācijas dienesta nodarbināto vidū.

The purpose of this Master's work was to conduct an empirical study to research psychological resilience rates, stress symptoms and their relationship towards self-help strategies in a sample of probation specialists working in the State Probation Service. Method. 98 respondents aged 23 to 63 participated in the study (M = 45,17; SD = 9,73). The sample consisted of 88,8 % women and 11,2 % men. The criterion for inclusion of participants was employees working in the State Probation Service, who work with probation clients on a daily basis, i.e. probation specialists, senior probation specialists, leading probation specialists. Instrumentary. Respondents provided demographics indicating gender, age, level of education and seniority. Stress symptom scale (Dudkina & Perepjolkina, 2021); Survey of self-help strategies (Mārtinsone et al., 2021); Psychological resilience scale (Psychological resilience scale) (Mārtinsone & Perepjolkina, 2021). Results. There is a statistically significant correlation between psychological resilience indicators, stress symptoms and self-help strategies for probation specialists in a sample of probation specialists working in the State Probation Service. After controlling psychological resilience, a positive statistically significant association appears, between self-help strategies and the sum of stress symptoms, physical stress symptoms, difficulty in functioning cognitive processes, psychological stress symptoms and emotional stress symptoms. The relationship between psychological resilience and stress symptoms is statistically significant, suggesting that self-help strategies are considered a partial mediator. Conclusions. Higher rates of psychological resilience are associated with lower levels of experienced stress and its symptoms. Higher rates of psychological resilience are associated with practising self-help strategies - natural inspiration, recreational activities, social support, spiritual non-religious practices, psychological and professional support. The use of social support, care for personal wellbeing and respect for the balance of personal and professional life, in combination with psychological resilience, can significantly reduce the negative impact of stress and the expression of its symptoms among employees of the State Probation Service.

The purpose of this Master's work was to conduct an empirical study to research psychological resilience rates, stress symptoms and their relationship towards self-help strategies in a sample of probation specialists working in the State Probation Service. Method. 98 respondents aged 23 to 63 participated in the study (M = 45,17; SD = 9,73). The sample consisted of 88,8 % women and 11,2 % men. The criterion for inclusion of participants was employees working in the State Probation Service, who work with probation clients on a daily basis, i.e. probation specialists, senior probation specialists, leading probation specialists. Instrumentary. Respondents provided demographics indicating gender, age, level of education and seniority. Stress symptom scale (Dudkina & Perepjolkina, 2021); Survey of self-help strategies (Mārtinsone et al., 2021); Psychological resilience scale (Psychological resilience scale) (Mārtinsone & Perepjolkina, 2021). Results. There is a statistically significant correlation between psychological resilience indicators, stress symptoms and self-help strategies for probation specialists in a sample of probation specialists working in the State Probation Service. After controlling psychological resilience, a positive statistically significant association appears, between self-help strategies and the sum of stress symptoms, physical stress symptoms, difficulty in functioning cognitive processes, psychological stress symptoms and emotional stress symptoms. The relationship between psychological resilience and stress symptoms is statistically significant, suggesting that self-help strategies are considered a partial mediator. Conclusions. Higher rates of psychological resilience are associated with lower levels of experienced stress and its symptoms. Higher rates of psychological resilience are associated with practising self-help strategies - natural inspiration, recreational activities, social support, spiritual non-religious practices, psychological and professional support. The use of social support, care for personal wellbeing and respect for the balance of personal and professional life, in combination with psychological resilience, can significantly reduce the negative impact of stress and the expression of its symptoms among employees of the State Probation Service.