Pirmsslimnīcas atdzīvināšanas pasākumu efektivitāte un to ietekmējošie faktori

Abstract

Sirdsdarbības apstāšanās ārpus slimnīcas ir nozīmīgs sabiedrības veselības jautājums. Biežāk sirdsdarbības apstāšanās notiek gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir kāda strukturāla sirds patoloģija, taču ne vienmēr tā ir diagnosticēta. Neraugoties uz to, arī jaunākiem cilvēkiem var notikt sirdsdarbības apstāšanās citu iemeslu dēļ. Lai varētu šiem cilvēkiem palīdzēt un uzlabot izdzīvošanas iespējamību, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk sniegt palīdzību. Parasti šie palīdzības sniedzēji ir līdzcilvēki, kuri nav ārstniecības personas. Viņu darbību kopums ir ļoti nozīmīgs cilvēka dzīvības glābšanā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot atdzīvināšanas pasākumu efektivitāti un to ietekmējošos faktorus pirmsslimnīcas etapā. Tika izstrādāts retrospektīvs pētījums, kurā apkopotas un analizētas NMP dienesta izsaukumu elektroniskās kartes (IEK) par 2018. un 2019. gadu. Tika atlasītas IEK, kurās kā diagnozes sarežģījums tika norādīts “sekmīga reanimācija” un “nesekmīga reanimācija” (NMPD izstrādāts un apstiprināts klasifikators). Kopumā tika veikti 2538 reanimācijas pasākumi, no kuriem 27,6% gadījumu bija sekmīgas reanimācijas. Vērojama tendence, ka, pieaugot pacienta vecumam, samazinās sekmīgu reanimāciju skaits, kā arī, pieaugot vecumam, biežāk reanimācijas pasākumi tika veikti mājās. Aptuveni ceturtdaļa (24,2%) reanimācijas pasākumu notika sabiedriskā vietā. Lielākajā daļā sirdsdarbības apstāšanās gadījumu līdzcilvēki neveica KPR pasākumus (60,3%). Pēc izsaukuma saņemšanas brīža vidēji 2018. gadā 7,52 – 8,44 minūtēs un 2019. gadā 7,75 – 8,23 minūtēs NMP brigāde nokļuva līdz pacientam un veica KPR. Vērojama nozīmīga atšķirība sekmīgu reanimāciju pieaugumam, ja izsaukuma laikā NMP ārstniecības personas veikušas defibrilāciju. Nozīmīgākie ietekmējošie faktori atdzīvināšanas pasākumu iznākumā ir pacienta vecumam, notikuma vietai, līdzcilvēku sniegtajai pirmajai palīdzībai, laikam līdz NMP ierašanās brīdim un pirmreizēji konstatētajam sirds ritmam pacientam ar sirdsdarbības apstāšanos.

Out-of-hospital cardiac arrest is an important public health issue. Cardiac arrest is more common in older people with structural heart disease, but it is not always diagnosed. Nevertheless, younger people may also experience cardiac arrest for other reasons. In order to help these people and improve their chances of survival, it is necessary to provide assistance as soon as possible. Bystanders are usually non-medical persons. The combination of their actions is very important in saving human life. The objectives of the study were to research effectiveness and influencing factors of resuscitation in prehospital stage and create suggestions and methodical recommendations as possible. A retrospective study was developed, which summarizes and analyzes the Emergency Medical service (EMS) electronic call cards (IEK) for 2018 and 2019. IEK were selected that identified “successful resuscitation” and “unsuccessful resuscitation” as a complication of diagnosis (classification developed and validated by EMS of Latvia). Overall 2538 resuscitations were performed, of which 27,6% were successful resuscitation. There is a tendency that as the patient’s age increases, the number of successful resuscitations decreases, also with age, resuscitations were performed more often at home. About a quarter (24,2%) of all resuscitations happened in a public place. In most of cardiac arrest cases, bystanders did not perform CPR measures (60,3%). Arrival time of EMS team reached the patient and performed CPR in 2018 was 7,52 – 8,44 minutes and in 2019 was 7,75 – 8,23 minutes. There is a significant difference in the increase in successful resuscitations if EMS performed defibrillation during the call. The most important influencing factors in the outcome of resuscitation are the patient’s age, the location, the first aid provided by bystanders, the time until the arrival of EMS and the first observed heart rhythm in a patient with cardiac arrest.