Greizsirdības, ruminācijas un apmierinātības ar attiecībām saistības vīriešiem un sievietēm.

Abstract

Maģistra darba mērķis bija veikt zinātniskās literatūras teorētisko apskatu un pētījumu par greizsirdības, ruminācijas un apmierinātības ar attiecībām saistībām pieaugušo vidū. Šī maģistra darba teorētiskā un praktiskā daļa tika balstīta uz Pfeiffera un Vonga teoriju (Pfeiffer & Wong, 1989) “Multidimensional jealousy” (Daudzdimensionālā greizsirdība), Nolenas-Heksemas (1991) “ Reaģēšanas stila teorija” ( Response Styles Theory, S. Nolen-Hoeksema, 1991), kā arī Hendrikas (1988) “Apmierinātības ar attiecībām” teoriju ( Hendrick, 1988). Maģistra darba pētījumā tika izvirzīti 5 pētījuma jautājumi, kuri apskatīja saistības starp greizsirdību, rumināciju un apmierinātību ar attiecībām pieaugušajiem. Pētījumā piedalījās 126 respondenti no kuriem 87 (69%) sievietes un 39 (31%) vīrieši, vecuma grupā no 18 līdz 60 gadiem. Maģistra darbā tika izmantoti trīs instrumenti – Multidimensionālā greizsirdības skala (Multidimensional Jealousy Scale; Pfeiffer & Wong, 1989), Ruminācijas aptauja (Ruminative Response Scale, RRS, Treynor et al., 2003) un Attiecību novērtējuma skala (Relationship Assessment Scale, Hendrick, 1988). Pētījumā piedalījās respondenti no Latvijas, izmantojot ērtuma izlasi, kurā nonāk visvieglāk pieejamie pētījuma dalībnieki, dati tika atlasīti ar “sniega pikas” metodi, caur dažādiem sociālajiem tīkliem. Sākotnēji dalībniekiem tika sniegta informācija par pētījuma mērķi, uzdevumiem, aktualitāti, tālāk izklāstīti ētikas apsvērumi un lūgts aizpildīt demogrāfisko datu aptauju, kurai sekoja multidimensionālā greizsirdības skala, ruminācijas aptauja un attiecību novērtējuma skala. Pētījuma gaitā tika secināts, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp greizsirdības un ruminācijas veidiem, un statistiski nozīmīga negatīva saistība starp greizsirdību, rumināciju un apmierinātību ar attiecībām. Tika konstatēts, ka kontrolējot gan attiecību statusu, gan attiecību ilgumu veidojas saistības starp pētījuma mainīgajiem. Tika secināts, ka pastāv statistiski nozīmīgas dzimumu atšķirības greizsirdības veidam “Emocionālā greizsirdība”. Pētījuma rezultāti var būt nozīmīgi un noderīgi dažādu nozaru psihologiem, darbā ar klientiem, kuri izjūt greizsirdību un problēmas romantiskajās attiecībās.

The Master's thesis was aimed at conducting a theoretical review of scientific literature and on jealousy, rumination and satisfaction with relationships among adults. The theoretical and practical part of this Master's thesis was based on the theory of Pfeiffer and Wong (Pfeiffer & Wong, 1989) “Multidimensional jealousy”, Nolen-Hoeksema (1991) “Response Styles Theory” (Nolen-Hoeksema, 1991), as well as Hendrick (1988) theory of “Relationship satisfaction” (Hendrick, 1988). The Master’s thesis raised 5 research questions that looked into the relationship between jealousy, rumination and satisfaction with relationships among adults. The study included 126 participants, 87 (69%) women and 39 (31%) men, aged 18 to 60. The Master’s thesis used three measuring instruments - the Multidimensional jealousy scale (Multidimensional Jealousy scale; Pfeiffer & Wong, 1989), the Rumination Response scale (RRS, Treynor et al., 2003) and the Relationship Assessment scale (Relationship Assessment scale, Hendrick, 1988). Participants to the study were included from the population of Latvia using a convenience sample, in which the most readily available participants of the study come, the data was selected using the “snowball” method, through various social networks. Participants were initially provided with information about the purpose, tasks, actuality of the study, ethical considerations outlined below, and asked to complete a demographic survey followed by a multidimensional jealousy scale, a rumination response scale, and a relationship assessment scale. It was concluded that there was a statistically significant positive correlation between jealousy and rumination and a statistically significant negative correlation between jealousy, rumination and relationship satisfaction. Both the status of the relationship and the lenght of the relationship were found to have an impact on the formation of the correlation. It was concluded that there were statistically significant gender differences in one form of jealousy. The results of the study can be meaningful and useful for psychologists from different fields, working with clients who experience jealousy and problems in romantic relationships.