Akadēmiskās prokrastinācijas saistība ar brīvā laika fizisko aktivitāti, vispārējo pašefektivitāti un uztverto stresu Latvijas studentu izlasē

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt akadēmiskās prokrastinācijas saistību ar brīvā laika fizisko aktivitāti, vispārējo pašefektivitāti un uztverto stresu Latvijas studentu izlasē. Pētījumā tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi - vai pastāv saistība starp akadēmisko prokrastināciju, brīvā laika fizisko aktivitāti, vispārējo pašefektivitāti, uztverto stresu dažādu studiju virzienu studējošo izlasē, vai pastāv atšķirības akadēmiskajā prokrastinācijā, brīvā laika fiziskajā aktivitātē, vispārējā pašefektivitātē un uztvertajā stresā dažādu studiju virzienu studējošo izlasē vīriešiem un sievietēm, vai aptaujas „Prokrastinācijas novērtēšanas skala” psihometriskie rādītāji ir atbilstoši psihometrijai pieņemtajām normām. Pētījumā piedalījās kopumā 214 respondenti, taču divi pētījuma dalībnieku dati tika izslēgti, jo pētījuma aptauja nebija aizpildīta korekti. Tādēļ šī pētījuma ietvaros tika atlasīti 212 respondenti vecumā no 18 līdz 54 gadiem (M=25,02; SD=7,5, 83% sievietes, 17% vīrieši). Datu vākšanai tika izmantoti četras aptaujas. Akadēmiskās prokrastinācijas noteikšanai tika izmantota Prokrastinācijas novērtēšanas skala (Procrastination Assessment Scale-Students, PASS; Solomon & Rothblum, 1984), vispārējās pašefektivitātes noteikšanai tika izmantota Vispārējās pašefektivitātes skala (General Self- Efficacy Scale, GSE) (Jerusalem & Schwarzer, 1979), brīvā laika fiziskās aktivitātes noteikšanai tika izmantota Brīvo laiku fizisko aktivitāšu aptauja (Godin leisure time physical activity questionnaire, GLTPAQ; Godin & Shephard, 1985) un uztvertā stresa noteikšanai tika izmantota Uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale, PSS) (Cohen, Kamarck & Memelstein, 1983). Rezultāti norāda, ka, jo augstāks būs studentu uztvertā stresa līmenis, jo biežāk studenti prokrastinēs akadēmisko darbu izpildi. Studenti, kuri jūtās pārliecināti par savām spējām tikt galā ar izaicinājumiem, biežāk atliek akdēmisko darbu izpildi. Studenti, kuri apzinās savas spējas tikt galā ar dzīves grūtībām, norāda uz augstāku uztvertā stresa līmeni. Netika konstatēta saistība starp brīvā laika fizisko aktivitāti, vispārējo pašefektivitāti, uztverto stresu, prokrastinācijas biežumu un iemesliem. Tika konstatētas prokrastinācijas motīva - bailes no neveiksmes un uztvertā stresa rādītāju dzimumatšķirības – sievietēm ir augstāki rādītāji šajās jomās. Prokrastinācijas novērtēšanas skala uzrādīja pietiekamu faktoriālo validitāti un skalu iekšējo saskaņotību, tādēļ šo skalu varēs turpmāk izmantot pētniecībā, lai novērtētu studentu akadēmiskās prokrastinācijas biežumu un iemeslus.

The purpose of the study was to explore the relationship of academic procrastination with leisure physical activity, overall self-efficacy and perceived stress in the Latvian student sample. The study raised three questions in the study - whether there is a relationship between academic procrastination, leisure physical activity, overall self-efficacy, and perceived stress in the sample of students from different study directions, whether there are differences in academic procrastination, leisure physical activity, overall self-efficacy, and perceived stress in the sample of students from different study directions for men and women, or whether the psychometric indicators of the survey “Procrastination assessment scale - students” are consistent with the norms adopted for psychometry. A total of 214 respondents participated in the study, but the data of two study participants were excluded because the study survey was not filled in correctly. Therefore, 212 respondents between the ages of 18 and 54 (M=25.02; SD=7.5, 83% female, 17% male) were selected for this study. Four surveys were used to collect data. Procrastination Assessment Scale-Students (PASS; Solomon & Rothblum, 1984) was used to determine academic procrastination, General Self-Efficacy Scale (GSE; Jerusalem & Schwarzer, 1979) was used to determine general self-efficacy. Godin leisure time physical activity questionnaire (GLTPAQ; Godin & Shephard, 1985) was used to determine physical activity and Perceived Stress Scale (PSS; Cohen, Kamarck & Memelstein, 1983) was used to determine perceived stress. The results indicate that the higher the level of stress perceived by students, the more often students will procrastinate in completing academic work. Students who feel confident in their ability to cope with challenges are more likely to procrastinate on academic work. Students who are aware of their ability to cope with life's challenges report higher levels of perceived stress. No relationship was found between leisure time physical activity, general self-efficacy, perceived stress, procrastination thickness and reasons. Gender differences in procrastination motive - fear of failure and perceived stress indicators were found - women have higher scores in these areas. Procrastination assessment scale showed sufficient factorial validity and internal consistency of the scales, so this scale can be used in future research to assess the frequency and reasons of academic procrastination among students.