Fiziskās aktivitātes un personības iezīmju saistība ar depresijas simptomiem pieaugušajiem vecumā no 50 gadiem.

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp aerobo fizisko aktivitāti, personības iezīmēm un depresijas simptomiem pieaugušajiem vecumā no 50 gadiem. Tika izvirzīti pieci pētījuma jautājumi, lai apskatītu, vai aerobā fiziskā aktivitāte, depresijas simptomi un personības iezīmes ir saistītas savā starpā. Kā arī, vai personības iezīmes prognozē depresijas simptomus un fizisko aktivitāti un ir kā mediators šīm saistībām pieaugušajiem vecumā pēc 50 gadiem. Papildus tam tika pārbaudīti psihometriskie rādītāji EURO-D skalai un Lielā piecinieka aptaujai – 10. Pētījumā tika iekļauti 486 Latvijā dzīvojoši respondenti ar latviešu valodu kā dzimto (M=70, SD = 10,1, 33,1% vīrieši). Pētījumā tika izmantoti sekundārie dati no SHARE projekta astotā posma, kas tika ievākti laika posmā no 2019. gada oktobrim līdz 2020. gada martam klātienē. Personības iezīmes tika izvērtētas, izmantojot Lielā piecinieka aptauju – 10 (Big Five Inventory-10; BFI-10, Rammstedt & John, 2007), depresijas simptomi tika izvērtēti, izmantojot EURO-D skalu (EURO-D scale; Prince et al., 1999), savukārt aerobā fiziskā aktivitāte tika mērīta ar diviem jautājumiem (Börsch-Supan, 2022). Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas taču vājas korelācijas starp mainīgajiem. Spīrmena rangu korelācijas koeficienti personības iezīmēm korelējot ar depresijas simptomu faktoriem uzrādījās robežās starp [-0,20; 0,34], aerobās fiziskās aktivitātes un personības iezīmju korelācijas koeficienti bija robežās starp [-0,21; 0,20], savukārt, aerobajai fiziskajai aktivitātei korelējot ar depresijas simptomu faktoriem korelācijas koeficienti uzrādījās robežās starp [0,26; 0,33]. Rezultāti parādīja, ka neirotisms vislabāk prognozē emocionālu ciešanu depresijas simptomu faktoru (R2 = 0,13, F(1,45) = 69,12, p < 0,01), tāpat arī neirotisms uzskatāms kā daļējs mediators vidējas intensitātes aerobo fizisko aktivitāšu saistībai ar emocionālu ciešanu depresijas simptomu faktoru (z = 3,54, p < 0,01). Var secināt, ka tādas personības iezīmes kā neirotisms, atvērtība pieredzei un apzinīgums var prognozēt depresijas simptomu izpaušanos un iesaisti aerobajās fiziskajās aktivitātēs. Kā arī atsevišķas personības iezīmes var mediēt saistību starp aerobo fizisko aktivitāti un depresijas simptomiem. Šī pētījuma rezultāti var palīdzēt izprast aerobās fiziskās aktivitātes, personības iezīmju un depresijas simptomu saistību. Vienlaikus, tie var kalpot kā psihoizglītojošs materiāls, lai aktualizētu aerobās fiziskās aktivitātes nozīmi cilvēka dzīvē un to saistību ar depresijas simptomiem un personības iezīmēm.

The aim of the study was to find out whether there is a relationship between aerobic physical activity, personality traits and depressive symptoms in adults aged 50 and over. Five research questions were posed to examine whether aerobic physical activity, depressive symptoms, and personality traits are related to each other. Also, whether personality traits predict depressive symptoms and physical activity and mediate these associations in adults over 50 years of age. In addition, the psychometric indicators of the EURO-D scale and the Big Five Inventory - 10 were tested. The study included 486 respondents living in Latvia with Latvian as their native language (M=70, SD = 10,1, 33,1% men). The study used secondary data from the SHARE project the eighth wave, which was collected in person between October 2019 and March 2020. Personality traits were assessed using the Big Five Inventory-10 (Rammstedt & John, 2007), depressive symptoms were assessed using the EURO-D scale (Prince et al., 1999), while aerobic physical activity was measured with two questions (Börsch-Supan, 2022). The results of the study showed that there were statistically significant but weak correlations between the variables. Spearman's rank correlation coefficients when correlating personality traits with factors of depression symptoms were between [-0,20; 0,34], correlation coefficients of aerobic physical activity and personality traits were between [-0,21; 0,20], while aerobic physical activity was correlated with correlation coefficients for depression symptom factors were between [0,26; 0,33]. The results reveal that neuroticism best predicts and explains the emotional distress factor of depression symptoms (R2 = 0,13, F(1,45) = 69,12, p < 0,01), and neuroticism is also considered as a partial mediator of moderate-intensity aerobic physical for the association of activities with the emotional distress factor of depressive symptoms (z = 3,54, p < 0,01). It can be concluded that personality traits such as neuroticism, openness to experience and conscientiousness can predict the manifestation of depressive symptoms and participation in aerobic physical activities. Also, certain personality traits may mediate the relationship between aerobic physical activity and depressive symptoms. The results of this study may help to understand the relationship between aerobic physical activity, personality traits, and depressive symptoms. At the same time, they can serve as psychoeducational material to highlight the importance of aerobic physical activity in human life and its relationship with depression symptoms and personality traits.