Latvijas Klīniskā personības testa krievu valodas versijas simptomu pārspīlēšanas skalu kriteriālās pamatotības pārbaude

Abstract

Šis pētījums veikts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projekta KC-PI-2020/18 "Klīniskais personības tests (II posms)" ietvaros. Pētījuma mērķis ir veikt Latvijas Klīniskā personības testa (LKPT) krievu versijas (Perepjolkina u.c., 2021.) simptomu pārspīlēšanas skalu kriteriālās pamatotības pārbaudi. Pētījuma ietvaros tika analizētas simptomu pārspīlēšanas atbilžu sniegšanas skalas – SP1 – Psihotisko traucējumu pārspīlēšanas indekss un SP2 – Garastāvokļa, neirotisko un ar stresu saistīto traucējumu pārspīlēšanas indekss. Kriteriālās pamatotības pārbaudei tika izvirzīti pamatkritēriji: SP1 skalai psihotisko traucējumu simptomu pārspīlēšanas instrukcija (B instrukcija), SP2 skalai garastāvokļa, neirotisko un ar stresu saistīto traucējumu simptomu pārspīlēšanas instrukcija (C instrukcija). Pētījumā piedalījās 49 respondenti (nsiev = 81.6%, nvīr = 18.4%, M = 37.59, SD = 11.72). Respondenti aizpildīja informēto piekrišanu, demogrāfisko datu aptauju un divas reizes (otro reizi tests tika pildīts nākamajā dienā) LKPT testa krievu versiju. Ievērojot nejaušības principu, daļa no respondentiem pirmajā dienā saņēma B vai C instrukciju, nākamajā dienā visi respondenti aizpildīja testu pēc A instrukcijas (pildot testu godīgi). Iegūtie rezultāti liecina par to, ka ir apstiprināta LKPT krievu versijas SP1 un SP2 skalu kriteriālā pamatotība – SP skalu apgalvojumi diferencē dalībniekus atkarībā no sniegtajām instrukcijām, pildot testu godīgi (A instrukcija), pārspīlējot psihotisko traucējumu simptomus (B instrukcija) un pārspīlējot garastāvokļa, neirotiskos un ar stresu radītos simptomus (C instrukcija). Tas nozīmē, ka tiek veicinātas kvalitatīvākas individuālās psiholoģiskās izpētes procedūras, palīdzot speciālistiem atpazīt simptomu pārspīlēšanu un veikt maksimāli korektus secinājumus par katru indivīdu, kas veicis šo testu. Turpmāk būtu nepieciešams ticamības skalu kriteriālās pamatotības pārbaudei iesaistīt arī klīnisko respondentu grupu, palielināt respondentu izlasi un mazināt dzimumu disproporciju, precīzākai iespējamo diagnožu noteikšanai pārbaudīt skalu un apgalvojumu specifiskuma un sensitivitātes indeksus, dažādot psihotisko traucējumu un garastāvokļa, neirotisko un ar stresu saistīto traucējumu instrukciju aprakstus.

The present study has been carried out within the framework of the project KC-PI-2020/18, Clinical Personality Test, of the Investment and Development Agency of Latvia. The purpose of the study is to verify the criterion validity of the overreporting validity scales of the Russian language version of the Latvian Clinical Personality Test (LCPT) (Perepjolkina et al., 2021). The study analysed the following overreporting scales: SP1 – overreporting of psychotic disorders, and SP2 – overreporting for mood, neurotic and stress-related disorders. The basic criteria for the verification of criterion validity were overreporting instruction for symptoms of psychotic disorders (instruction B) for scale SP1, and overreporting instruction for symptoms of mood, neurotic and stress-related disorders for scale SP2 (instruction C). 49 respondents participated in the study (female = 81.6%, male = 18.4%, M = 37.59, SD = 11.72). Respondents filled in an informed consent form, a demographic survey, and the Russian version of the LCPT test twice (the second time the test was completed on the next day). Based on random selection, part of the respondents received instructions B or C on the first day. On the next day all respondents completed the test according to instructions A (completing the test honestly). The results show that the criterion validity of the scales SP1 and SP2 of the Russian language version of the LCPT has been confirmed, statements of the SP scales differentiate participants according to the instructions given, completing the test honestly (instruction A), overreporting of psychotic disorders (instruction B) and overreporting of mood, neurotic and stress-induced symptoms (instruction C). This means that more qualitative individual psychological research procedures are promoted, helping specialists recognize overreporting and make maximally accurate conclusions about each individual who has taken the test. In the future, it would be necessary to involve a group of clinical respondents in the verification of criterion validity of reliability scales; to increase the sample of respondents, and to reduce gender disproportion; to test the specificity and sensitivity indexes of the scales and statements in order to provide for more accuracy in identifying possible diagnoses; to diversify descriptions of instructions for psychotic disorders and for mood, neurotic and stress-related disorders.