Smadzeņu atrofijas saistība ar motorajām rezervēm un vispārējo kognitīvo novērtējumu gados vecākiem pieaugušajiem.

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt smadzeņu atrofiju saistību ar motorajām rezervēm un vispārējo kognitīvo novērtējumu gados vecākiem pieaugušajiem. Pētījuma ietvaros tika izvirzīti un pārbaudīti četri pētījuma jautājumi: 1) vai pastāv saistība starp smadzeņu atrofijām un motorajām rezervēm gados vecākiem pieaugušajiem? 2) vai pastāv saistība starp smadzeņu atrofijām un vispārējo kognitīvo novērtējumu gados vecākiem pieaugušajiem? 3) vai pastāv saistība starp motorajām rezervēm un vispārējo kognitīvo novērtējumu gados vecākiem pieaugušajiem? 4) vai pastāv atšķirības smadzeņu atrofijas rādītājos un vispārējā kognitīvā novērtējuma rādītājos atkarībā no motoro rezervju līmeņa? Pētījumā piedalījās 55 pašu ziņoti veseli latviešu valodā runājoši gados vecāki pieaugušie (M = 71, SD = 5,06, 80,3 % sieviešu). Dati iegūtie no FINBALT aptaujas (FINBALT, 2008) tika izmantoti kā pamats motoro rezervju indeksa matemātiska koeficienta izstrādei. Smadzeņu atrofijas tika novērtētas, izmantojot magnētiskās rezonanses vizuālās novērtēšanas skalas. Attēldiagnostikas dati tika iegūti ar Siemens 1.5 Tesla Avanto MRI skeneri un analizēti ar Freesurfer programmatūru. Vispārējais kognitīvais novērtējums raksturo kognitīvo funkciju kopējo vērtējumu, dati par kognitīvām funkcijām tika iegūti, izmantojot Monreālas kognitīvo funkciju novērtēšanas skalu testu (Nassredine et al., 2005). Rezultāti liecina, ka augstākas motorās rezerves varētu būt saistītas ar mazāku smadzeņu atrofiju parietālājos, entorinālājos un frontotemporālajos reģionos. Vienlaikus netika atklātas statistiski nozīmīgas saistības starp vispārējo kognitīvo novērtējumu un motorajām rezervem (p>0,05). Lai atbildētu uz otro jautājumu, tika veikta saistību analīze ar Spīrmena rangu korelāciju. Tikai trīs kognitīvo funkciju subtesti uzrādīja statistiski nozīmīgas negatīvas korelācijas ar smadzeņu atrofijām, precīzāk – vadības funkcijas, vizuāli telpiskās spējas un verbālā veiklība, tādējādi tikai daļēji atbildot uz pētījuma jautājumu. Noslēdzošais jautājums tika atbildēts, veicot motoro rezervju grupu salīdzinājumu, sadalot respondentus uz divām grupām, t.i., ar zēmām un augstām motorajām rezervēm. Entorinālās atrofijas kreisās puslodes skalas rādītāji būtiski atšķīrās starp motoro rezervju grupām, respondentiem ar augstākām motorajām rezervēm smadzeņu atrofija bija mazāka (attiecīgi U = 255, z = -2,246, p<0,05). Kopumā rezultāti norāda uz to, ka iesaistīšanas fiziskās aktivitātēs visa mūža garumā varētu būt saistīta ar mazāku smadzeņu atrofiju parietālajos, entorinālajos un frontotemporālajos reģionos, tādējādi nodrošinot aizsardzību pret patoloģiskās novecošanās. Tāpat iegūtie rezultāti liecina par mediālās deniņu daivas, entorinālās un frontotemporālās atrofijas iespējamo jūtīgumu pret kognitīvo spēju pasliktināšanos gados vecākiem pieaugušajiem. Visbeidzot, lai labāk izprastu mainīgo trīsvirzienu mijiedarbību, ir nepieciešami pētījumi lielākā izlasē.

This study aimed to investigate the association of brain atrophy with motor reserve and global cognitive functioning in older adults. The study proposed and tested four research questions: 1) is there a relationship between brain atrophy and motor reserves in older adults? 2) is there a relationship between brain atrophy and global cognitive assessment in older adults? 3) is there a relationship between motor reserves and global cognitive assessment in older adults? 4) are there changes in rates of brain atrophy and global cognitive assessment scores according to the levels of motor reserve? To answer the study questions, a non-probability sample of 55 self-reported healthy Latvian-speaking older adults (M = 71, SD = 5.06, 80.3% female) was selected. Data from the FINBALT survey (FINBALT, 2008) were used as the basis for the development of a mathematical coefficient for the motor reserve index. Brain atrophy was assessed using magnetic resonance imaging visual rating scales. Imaging data were acquired with a Siemens 1.5 Tesla Avanto MRI scanner and analyzed with Freesurfer software. Global cognitive functioning describes the overall rating of cognitive functions, data on cognitive functions measurements were obtained using the Montreal Cognitive Assessment Test (Nassredine et al., 2005). The results suggesting that higher motor reserves might be associated with less brain atrophy in the parietal, entorhinal, and frontotemporal regions. At the same time, no statistically significant associations were found between global cognitive functioning and motor reserves (p>0.05). To answer the second question, a correlation analysis with Spearman rank correlation was carried out. Only three cognitive functions subtests showed statistically significant negative correlations with brain atrophy, more specifically executive functions, visuospatial abilities and verbal fluency, thus only partially answering the question. The final question was answered by a comparison of contrast groups, dividing the respondents into two groups, i.e. low and high motor reserve groups. The left hemisphere scale score of entorhinal atrophy was significantly different between the contrast groups, with less cerebral atrophy in respondents with higher motor reserves (U = 255, z = -2.246, p<.05, respectively). Overall, the results suggest that lifelong involvement in physical activity may be associated with less brain atrophy in the parietal, entorhinal, and frontotemporal regions, thus protecting against pathological aging. The results also suggest that medial temporal, entorhinal, and frontotemporal atrophy may be sensitive to cognitive decline in older adults. Finally, studies in larger samples are needed to better understand the three-way interaction of variables.