Preventīvo veselības uzvedību prognozējošie faktori pieaugušajiem Latvijā modificētā Veselības pārliecības modeļa ietvaros COVID-19 pandēmijas laikā

Abstract

COVID-19 pandēmijas radītās pētniecībai unikālās situācijas ietvaros, pētnieki pasaulē uzsvēruši nepieciešamību pēc iespējas dziļāk izzināt faktorus, kas ietekmē un rosina indivīdu līdzestību epidemioloģisko vadlīniju ieteikumiem. Pievienojoties šai izzinošai zinātniski pētnieciskai sarunai, maģistra darba mērķis bija izpētīt preventīvo veselības uzvedību prognozējošos faktorus pieaugušajiem Latvijā COVID-19 pandēmijas laikā. Pētījuma ietvarā šim nolūkam piedāvāts modificētais veselības pārliecību modelis, kas ļāva izpētīt attiecības starp uztvertiem COVID-19 saslimšanas draudiem, valdības ar COVID-19 saistītās rīcības novērtēšanu, ticību COVID-19 sazvērestību teorijām un preventīvo veselības uzvedību. Pētījuma izlasi veidoja 642 respondenti vecumā no 18 līdz 95 gadiem (M = 55,63, SD = 19,30), no kuriem uz pētījuma brīdi nevienam nav bijusi personīgā pieredze ar COVID-19 saslimšanu. Dati tika ievākti ESF projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Nr.9.2.4.1/16/I/001) pētījuma ietvaros ar sekojošām psihometriski pārbaudītām skalām: Sociāldemogrāfiskā aptauja (vecums, dzimums, izglītības līmenis, dzīvesvieta), Valdības ar COVID-19 saistītās rīcības novērtēšanas aptauja, Baiļu no COVID-19 infekcijas novērtējuma aptauja, COVID-19 uztvertās saslimšanas nopietnības aptauja, COVID-19 preventīvas veselības uzvedības aptauja, Ticības COVID-19 izcelsmes sazvērestību teorijām aptauja (Krumina et al., 2022). Datus ievāca profesionāli apmācīti SIA "TNS Latvia" intervētāji ar tiešās datorizētas intervijas metodi 2020.gadā laika posmā no 25.septembra līdz 09.oktobrim. Balstoties uz iegūtiem rezultātiem secināts, ka pētītajā Latvijas izlasē ticība COVID-19 sazvērestību teorijām neveido saistības ar preventīvo veselības uzvedību, savukārt valdības ar COVID-19 saistītās rīcības novērtēšana iezīmējas kā būtisks preventīvās veselības uzvedības prognostisks faktors, kas izskaidro 26% variācijas iesaistē preventīvā veselības uzvedībā (R2 = 0,26, F(1,450) = 158,70, p < 0,001). Pētīto preventīvo veselības uzvedību ietekmējošo faktoru analīze caur sociodemogrāfiskiem mainīgiem atklāja, ka jaunāki cilvēki un vīrieši ir potenciāla riska grupa attiecībā uz iesaisti preventīvā veselībā. Tas būtu jāņem vērā gan psihologiem, kas veic šīs grupas psihoizglītošanu par preventīvu veselības uzvedību, gan speciālistiem, kas veido informatīvus preventīvus pasākumus pandēmijas kontekstā valsts mērogā. Pētījuma ietvaros veiktās analīzes rezultāti liecina, ka valdības ar COVID-19 saistītās rīcības novērtējums var tikt izmantots kā rīcību veicinošs stimuls ar COVID-19 saistītās veselības uzvedības pētījumos Veselības pārliecību modeļa ietvarā, tādējādi papildinot teorētisko zināšanu bāzi.

During the unique situation that COVID-19 pandemic created for research, scholars and researchers have stressed the importance and necessity for more detailed investigation of factors that influence adherence to epidemiologic guidelines. Joining this notion, the aim of the master’s thesis was to study preventive health behaviour predicting factors in Latvian population during COVID-19 pandemic. For the purpose of this study a modified health belief model was proposed, that allowed to investigate the relationships between perceived COVID-19 threat, evaluation of government actions related to COVID-19, belief in COVID-19 conspiracy theories and preventive health behaviour. The sample of the study consisted of 642 respondents aged 18 to 95 years (M = 55.63, SD = 19.30), none of whom had personal experience with COVID-19 infection at the time of the study. The data were collected within the framework of the ESF project "Complex Health Promotion and Disease Prevention Measures" (No. 9.2.4.1/16/I/001) using the following psychometrically tested scales: Socio-demographic survey (age, gender, education level, place of residence), Government Response to COVID-19 Evaluation survey, Fear of COVID-19 Infection Assessment survey, Assessment of Perceived Severity of COVID-19 survey, COVID-19 Preventive Health Behaviour survey, Belief in COVID-19 Conspiracy Theories survey (Krumina et al., 2022). The data were collected by professionally trained interviewers from SIA "TNS Latvia" using computer-assisted interviewing method from September 25th to October 9th, 2020. Based on the obtained results, it was concluded that in the studied Latvian sample, belief in COVID-19 conspiracy theories is not associated with preventive health behaviour. However, the evaluation of government actions related to COVID-19 emerged as a significant prognostic factor for preventive health behaviour, explaining 26% of the variance in engagement in preventive health behaviour (R2 = 0.26, F(1,450) = 158.70, p < 0.001). The analysis of factors influencing the studied preventive health behaviour revealed that younger individuals and men are a potential risk group in terms of engagement in preventive health behaviour. This should be taken into account by psychologists who provide psychoeducation for this group on preventive health behaviour, as well as specialists involved in developing informative preventive measures on a national scale in the context of a pandemic. The results of the analysis conducted within the study indicate that the evaluation of government actions related to COVID-19 can be used as a cue to action in research on COVID-19-related health behaviour within the framework of the Health Belief Model, thereby enhancing the theoretical knowledge base.