Smēķēšanas paradumi pieaugušo populācijā ar diagnosticētu hipertensiju Latvijā

Abstract

Nosaukums: Smēķēšanas paradumi pieaugušo populācijā ar diagnosticētu hipertensiju Latvijā Zinātniskais vadītājs: Anita Villeruša Dr.med.,profesore Pētījuma mērķis: Noskaidrot smēķēšanas paradumus un statusu pieaugušo populācijā ar diagnosticētu hipertensiju un salīdzināt ar respondentiem bez hroniskām slimībām pēc demogrāfiskām (vecums, dzimums) un sociālekonomiskām (izglītības līmenis, ienākumi mēnesī) pazīmēm Latvijā. Anotācija: Visā pasaulē sirds un asinsvadu slimību un hipertensijas slogs ir sabiedrības veselības problēma, tāpēc tiek pētīti veselību negatīvi ietekmējoši paradumi (Bernabe-Ortiz et al., 2021). Tabakas smēķēšana ir pasaulē galvenais priekšlaicīgas mirstības cēlonis, no kura var izvairīties (Samet et al., 2013). Pētījuma dizains: gadījumu kontroles pētījums Pētījuma materiāls un metode: pētījumā tika izmantoti dati no 2020.gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējoša paraduma pētījuma, iekļaujot 2391 respondentu atbildes. Uzdevumi: 1. Raksturot pētījuma dalībniekus ar diagnosticētu hipertensiju un bez diagnosticētām hroniskām slimībām pēc sociālekonomiskām un demogrāfiskām pazīmēm. 2. Noskaidrot respondentu smēķēšanas statusu (pašlaik smēķē vai pašlaik nesmēķē) populācijās ar diagnosticētu hipertensiju un bez hroniskām slimībām saistībā ar vecumu, dzimumu, izglītības un ienākumu līmeni. 3. Noskaidrot smēķēšanas produktu veidu (klasiskās cigaretes vai elektroniskās cigaretes) populācijās ar diagnosticētu hipertensiju un bez hroniskām slimībām saistībā ar vecumu, dzimumu, izglītības un ienākumu līmeni. 4. Noteikt nesamērotās un samērotās izredzes smēķēšanai atkarībā no hipertensijas, demogrāfiskiem un sociālekonomiskiem parametriem. Darba apjoms: 62 lapaspuses, 5 attēli, 11 tabulas, 92 bibliogrāfiskie nosaukumi. Darbs sastāv no: ievada, teorētiskās daļas, praktiskas daļas, diskusijas un secinājumiem. Galvenie rezultāti un secinājumi: Starp hipertensijas slimniekiem liekāks īpatsvars bija sievietēm (63,9%), tā biežāk konstatēta respondentiem vecuma grupā virs 55 gadiem (76,1%), respondentiem ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību (60,1%) un respondentiem ar vidējiem ienākumiem (36,1%). Lielākā daļa respondentu izvēlas smēķēt klasikās cigaretes. Iegūtie rezultāti apstiprināja hipotēzi, ka respondenti kuriem ir diagnosticēta hipertensija retāk smēķē nekā tie, kam nav diagnosticēta nekāda hroniska slimība, neatkarīgi no sociālekonomiskiem un demogrāfiskiem faktoriem.

Title: Smoking habits in the adult population with diagnosed hypertension in Latvia Scientific adviser: Anita Villeruša Dr.med.,profesore Objective of the study: To find out smoking habits and status in the adult population with diagnosed hypertension and compare it with respondents without chronic diseases according to demographic (age, gender) and socioeconomic (level of education, monthly income) characteristics in Latvia. Background: Worldwide, the burden of cardiovascular disease and hypertension is a public health problem, and therefore health-adverse behaviors are being studied (Bernabe-Ortiz et al., 2021). Tobacco smoking is the world's leading preventable cause of premature mortality (Samet et al., 2013). Research design: Case-control study Research material and method: Data from Latvia population health related habit survey conducted in 2020, including the answers of 2391 respondents. Tasks: 1. To find out the prevalence of smoking in populations with diagnosed hypertension and without chronic diseases in age, sex, education and income groups. 2. To determine the smoking status of respondents (currently smoking or not currently smoking) in populations with diagnosed hypertension and without chronic diseases in relation to age, sex, education and income level. 3. To find out the type of smoking products (cigarettes, cigars/cigarettes, pipe or electric cigarette) in populations with diagnosed hypertension and without chronic diseases in relation to age, sex, education and income level. 4. To determine the odds of disproportionate and moderate hypertension depending on the respondents' smoking status, product, demographic and socioeconomic parameters. The paper contains: 62 pages, 5 pictures, 11 tables, 92 bibliographic titles. The work consists of an introduction, a theoretical part, practical part, discussion and conclusions. Main results and conclusions: Among hypertensive patients, there was a higher proportion of women (63.9%), more often it was found in respondents in the age group over 55 years (76.1%), respondents with secondary or secondary special education (60.1%). and middle-income respondents (36.1%). The majority of respondents prefer to smoke classic cigarettes. The obtained results confirmed the hypothesis that respondents diagnosed with hypertension are less likely to smoke than those without chronic diseases, regardless of socioeconomic and demographic factors.