Garīgās labbūtības saistība ar subjektīvo veselību pusaudžiem Latvijā

Abstract

Maģistra darba “Garīgās labbūtības saistība ar subjektīvo veselību pusaudžiem Latvijā” mērķis bija pētīt garīgās labbūtības saistību ar Latvijas pusaudžu subjektīvo veselību. Pusaudža periods ir īpaši sensitīvs laiks, kad bērns piedzīvo ar nobriešanu saistītas straujas fiziskas, emocionālas un psihiskas pārmaiņas. Šajā vecumposmā ievērojami pieaug psihosomatisko sūdzību un hronisku sāpju apmērs, parādās tādi psihiskās veselības sarežģījumi kā depresija, trauksme, pirmreizējas psihozes, vielu atkarība, ēšanas traucējumi. Lai pētītu pusaudžu garīgās labbūtības un subjektīvās veselības saistību, maģistra darbā tika analizēta pusaudžu garīgā labbūtība dzimuma, vecuma un subjektīvā ģimenes pārticības novērtējuma grupās. Tāpat tika novērtēta garīgās labbūtības saistība ar psihisko veselību, psihosomatiskajām veselības sūdzībām un veselības pašvērtējumu. Garīgā labbūtība kā augsta nozīmīguma dzīves dimensija bija pārliecinoši lielākajai daļai, t.i., 76% pusaudžiem Latvijā, un meitenēm tas novērots par 8 procentpunktiem vairāk nekā zēniem. Pusaudžiem kļūstot vecākiem, proporcionāli augsts garīgās labbūtības nozīmīgums samazinājās – zēniem par 18 procentpunktiem un meitenēm par 11 procentpunktiem. Pusaudži, kas ģimenes pārticību novērtēja augstāk, par 9 procentpunktiem vairāk savai garīgajai labbūtībai piešķīra augstu nozīmīgumu, salīdzinot ar tiem, kuri ģimenes pārticību novērtēja zemāk. Attiecībā uz subjektīvās veselības rādītājiem, pusaudžiem ar augsta nozīmīguma garīgo labbūtību bija par 30 procentpunktiem augstākas izredzes piedzīvot zemāku emocionālo un uzvedības grūtību līmeni, par 70 procentpunktiem augstākas izredzes piedzīvot retākas veselības sūdzības un par 50 procentpunktiem augstākas teicama veselības pašvērtējuma izredzes nekā vienaudžiem, kuri savai garīgajai labbūtībai piešķīra zemāku nozīmīgumu. Pusaudžu vecākiem, formālās un neformālās izglītības darbiniekiem un programmu veidotājiem, veselības aprūpes un veicināšanas jomā strādājošajiem, veselības politikas veidotājiem garīgā labbūtība būtu jāuzlūko kā veselības veicināšanas instruments un jāpievērš uzmanība skolas vecuma bērnu garīgās labbūtības nozīmīguma stiprināšanai. Tāpat latviešu valodā būtu jānostiprina nošķīrums starp garīgās labbūtības un psihiskās veselības jēdzieniem. Maģistra darbā ir 50 lappuses, 10 tabulas un 3 attēli.

The aim of the master’s thesis “The Association Between Spiritual Health and Subjective Health of Adolescents in Latvia” was to study the association of spiritual health and subjective health of adolescents in Latvia. Adolescence is a particularly sensitive time when children experience rapid physical, emotional and psychological changes associated with maturation. During this period, subjective health complaints and chronic pain increase significantly, and mental health problems such as depression, anxiety, first-episode psychosis, substance abuse and eating disorders emerge. In order to discover the relationship between adolescents' spiritual health and subjective health, the spiritual health was analyzed by gender, age and perceived wealth of the family. Nect, the association between spiritual health and mental health, self-reported subjective health complaints and self-rated health status was assessed. High importance spiritual health was present for 76% of adolescents in Latvia, 8 percentage points more for girls than boys. As adolescents got older, the percentage of high importance spiritual health decreased by 18 percentage points for boys and 11 percentage points for girls. Adolescents who perceived their family wealth as high gave high importance to their spiritual health by 9 percentage points more than those who rated their family wealth lower. Adolescents with high importance spiritual health were associated with 30 percentage points higher likelihoods of reporting lower levels of emotional and behavioral difficulties, 70 percentage points higher likelihoods of reporting fewer subjective health complaints and 50 percentage points higher likelihoods to have excellent self-rated health status than their peers who rated the importance of their spiritual health lower. Parents of adolescents, formal and non-formal educators and program developers, health care and promotion workers, health policy makers should see spiritual health as a health promotion tool and focus on strengthening the importance of spiritual health for school-age children. The clear distinction between spiritual health and mental health should also be reinforced in the Latvian language. The master thesis consists of 50 pages, 10 tables and 3 figures.