Authoritarian State Sports Diplomacy: The Case of Qatar 2022

Abstract

Sports ir nepretrunīgi rīki, kas apvieno cilvēkus no dažādām valstīm un uzlabo to nāciju stāvokli un tēlu, kuras tajās izceļas vai rīko veiksmīgus pasākumus. Šī iemesla dēļ daudzas valstis jau sen ir veikušas ievērojamus ieguldījumus savu sportistu sagatavošanā nozīmīgām starptautiskām sporta sacensībām. Šajā darbā tiks pētīts fakts, ka sporta pasākumi ir svarīgas ģeopolitisko tikšanos vietas. Dažas gadījumu izpētes ir salīdzināmas ar Kataru un tās iegūtajām tiesībām rīkot FIFA Pasaules kausa finālturnīru 2022. gadā, meklējot piemērus, kā politika un sports krustojas. Kā parādīts šajā darbā, Katara izmanto sportu, lai veicinātu noteiktus jaunus un mazu valstu mērķus, no kuriem viens ir popularizēt nāciju pasaulē un, to darot, pielietot maigo varu starptautiskajā arēnā. Lai gūtu panākumus nepārtraukti mainīgajā pasaulē, Katara maksimāli izmanto savu maigo varu ne tikai valsts izdzīvošanas nolūkos, bet arī lai kļūtu par ietekmīgu spēlētāju reģionā un tā apgabalā. Katara cer piesaistīt globālās lielvaras un mazās valstis, tikai rīkojot pasaulē lielāko sporta notikumu. Tomēr, to darot, tiek sniegts liels trieciens tam, ko var saukt par "mīksto spēku zaudēšanu". Šis darbs, izmantojot dokumentu analīzi, apgalvo, ka Kataras galvenais mērķis FIFA Pasaules kausa rīkošanā bija maksimāli palielināt tās jau tā spēcīgo maigo varu, lai iegūtu politisko un ekonomisko vilkmi. Daži no acīmredzamākajiem ir arābu, Tuvo Austrumu un musulmaņu pasaules popularizēšana pārējai pasaulei. Galvenais spēks bija miera un labklājības nešana tautai, īpaši reģionam. Šis darbs parāda, kā tik mazai valstij Kataras valdība izmantoja savu ekonomisko spēku, lai projektētu tik daudz maigo spēku. Ir apbrīnojami, kā valsts, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāks par Losandželosu, spēj ievērojami pārspēt savu svara kategoriju pasaulē, kur tādus nozīmīgus sporta pasākumus kā FIFA Pasaules kauss un Lielās Olimpiskās spēles rīko tikai lielas valstis ar lielām ekonomiskām iespējām un milzīgām populācijām. Maigas varas jēdziens dod šim darbam teorētisko ietvaru, lai pierādītu hipotēzes pareizumu.

Sports are non-controversial tools that unite people from different countries and improve the standing and image of nations that excel at them or host successful events. For this reason, numerous nations have long made significant investments in the training of their athletes for important international sporting competitions. This thesis will explore the fact that sporting events are important locations for geopolitical encounters. Few case studies compare to Qatar and its acquisition of the rights to host the FIFA World Cup finals in 2022 when looking for examples of how politics and sport intersect. As this thesis will demonstrate, Qatar uses sport to further certain emerging- and small-state goals, one of which is to promote the nation to the world and, in doing so, exert soft power on the international scene. To gain traction in an ever-changing world, Qatar maximises its soft power, not only for survival purposes as a state but also to be an influential player in the region and its constituency. Qatar hopes to attract global powers and small countries as well with its pure display of hosting the biggest sporting event in the world. In doing so, however, there is abundant blowback for what can be termed "soft disempowerment. This thesis contends, through document analysis, that Qatar's primary goal in hosting the FIFA World Cup was to maximise its already strong soft power in order to acquire political and economic traction. Some of the more obvious ones include promoting the Arab, Middle Eastern, and Muslim worlds to the rest of the world. The main force was bringing peace and prosperity to the nation, especially the region. This thesis demonstrates how, for such a small country, the Qatari government leveraged its economic power to project this much soft power. It is remarkable how a nation with a population less than Los Angeles can manage to significantly punch above their weight class in a world where major sporting events like the FIFA World Cup and the Great Olympics are only held by big nations with big economic capabilities and huge populations. The concept of soft power gives this thesis the theoretical framework to prove the hypothesis correct.