Ķermeņa kompozīcijas novērtēšanas metodes pacientiem ar skeleta, muskuļu un saistaudu slimībām nodarbinātības kontekstā: darbības jomu noteikšanas pārskats un uztura speciālistu klīniskās prakses raksturojums

Abstract

Aktualitāte: Ar darbu saistītas skeleta, muskuļu un saistaudu slimības ietekmē ar veselību saistītu dzīves kvalitāti. Ķermeņa kompozīcijas novērtēšanas integrēšana veselības aprūpes procesā, samazina slimību klīniskās un funkcionēšanas sekas, izmantojot rentablu medicīniski ekonomisku pieeju. Bet līdz šīm nav atrodami kvalitatīvi pētījumu apkopojumi par to, kādas ķermeņa kompozīcijas novērtēšanas metodes ir efektīvas pielietošanai klīniskajā praksē pacientiem ar skeleta, muskuļu un saistaudu slimībām. Pētījuma mērķis: Noskaidrot biežāk izmantotās ķermeņa kompozīcijas novērtēšanas metodes pacientiem ar skeleta, muskuļu un saistaudu slimībām un salīdzināt to priekšrocības un trūkumus. Pētījuma metodes: Pētījumam tika izvēlēts jaukta tipa dizains, kas īstenots divās daļās. Pirmajā pētījuma daļā tika veidots darbības jomu noteikšanas pārskats un otrā pētījuma daļā – šķērsgriezuma pētījums, tika ievākti kvantitatīvie dati no praktizējošiem uztura speciālistiem, izmantojot aptaujas anketu. Pētījuma rezultāti: Pārskatā iekļautajās 19 publikācijās, tika identificēts 41 antropometriskais mērījums, 16 ķermeņa kompozīcijas novērtējuma mērījumi, deviņi muskuļu spēka, pieci kardiorespirtoro spēju novērtējuma un trīs lokanības mērījumi. Pacientu novērtēšanai ķermeņa kompozīcijas novērtēšanas mērījumus veic 91,9 % uztura speciālistu. Visi pētījuma dalībnieki pacientiem nosaka ķermeņa svaru, ķermeņa masas indeksu nosaka 94,1 % uztura speciālistu, vidukļa/gurnu attiecību nosaka 47,1 %, pētījuma dalībnieku un augšdelma apkārtmēru mēra 38,2 % uztura speciālisti. Secinājumi: Darbības jomu novērtēšanas pārskatā ir identificētas piecas ķermeņa kompozīcijas novērtēšanas metodes, biežāk veiktie mērījumi pacientiem ar skeleta, muskuļu un saistaudu slimībām, sūdzībām nodarbinātības kontekstā ir auguma garums, ķermeņa svars, ķermeņa masas indekss un vidukļa apkārtmērs, tauku procentuālais daudzums un rokas satvēriena spēka novērtējums. Uztura speciālisti, kuri Latvijā strādā ar pacientiem, ķermeņa kompozīcijas novērtēšanai visbiežāk izmanto ķermeņa svara, ķermeņa masas indeksa, auguma garuma un vidukļa apkārtmēra mērījumus. Visbiežāk mērījumi tiek veikti pacientiem ar lieko svaru, aptaukošanos, endokrīnās sistēmas, vielmaiņas un uztures traucējumiem.

Background: Work-related musculoskeletal disorders affect health-related quality of life. Integrating body composition assessment into the health care process reduces the clinical and functional consequences of disease through a cost-effective medico-economic approach. Thus far, no comprehensive qualitative summaries of studies have been identified regarding the effectiveness of body composition assessment methods for clinical practice in patients with musculoskeletal disorders. Objective: To identify the most frequently employed body composition assessment methods in patients musculoskeletal disorders and to compare their respective advantages and disadvantages. Methods: For this study, a mixed-methods design consisting of two parts was employed. The first part involved conducting a scoping review, while the second part employed a cross-sectional study design to collect quantitative data from practicing dietitians using a survey questionnaire. Results: In the 19 publications included in the review, 41 anthropometric measurements, 16 body composition assessment measurements, nine muscle strength, five cardiorespiratory capacity assessment and three flexibility measurements were identified. A total of 91,9% of nutritionists reported performing body composition assessments for patient evaluation. All study participants measured the patients' body weight, with 94,1% of nutritionists determining the body mass index, 47,1% assessing the waist/hip ratio, and 38,2% measuring the upper arm circumference. Conclusions: The scope assessment report identifies five commonly used body composition assessment methods for patients with musculoskeletal disorders. The most frequently performed measurements in the employment context for such patients include height, body weight, body mass index, waist circumference, fat percentage, and hand grip strength assessment. Dietitians working with patients in Latvia commonly utilize measurements of body weight, body mass index, height, and waist circumference to assess body composition. These measurements are primarily conducted in patients with overweight, obesity, endocrine system disorders, metabolic disorders, and nutritional disorders.