Balss kvalitātes novērtēšanas instrumenta “Balss akustiskās kvalitātes indekss” validēšana latviešu valodā

Abstract

Aktualitāte: Lai pilnvērtīgi izvērtētu balss kvalitāti, ir nepieciešama kompleksa izvērtēšana. Akustiskā analīze ir balss akustisko parametru aprēķins, kas veikts, izmantojot balss ierakstu. Pētījumi norāda uz labāku rezultātu ticamības līmeni analīzē, izmantojot gan ilgstoši fonēta patskaņa, gan saistītās runas ierakstus. Latviešu valodā ir pieejams ierobežots balss traucējumu izvērtēšanas instrumentu klāsts, un Balss akustiskās kvalitātes indekss (AVQI) ir pirmais instruments, kurš apvieno saistīto runu un patskaņa fonāciju analīzē, un tas ir objektīvs un noderīgs mērījums balss traucējumu diagnostikā un terapijas rezultātu monitorēšanā. Darba mērķis: Validēt “Balss akustiskās kvalitātes indekss” instrumentu latviešu valodā un izpētīt tā diagnostikas precizitāti un robustumu, diferencējot normofoniskas un disfoniskas balss variantus. Pētījumā izmantotās metodes: Pētījumā tika iekļauti 127 dalībnieki, no kuriem 61 tika iekļauts pētījuma grupā, bet 66 – kontrolgrupā. Dalībnieki aizpildīja pašvērtējuma anketas (VSS un VHI), un pēc tam tika veikta balss ierakstīšana, kuras laikā ierakstīta ilgstoša patskaņa “a” fonācija un saistītās runas teksts. Tika identificēts latviešu valodai piemērotākais zilbju skaits, ko iekļaut AVQI analīzē. Tika veikta balss auditīvi perceptīvā analīze, nosakot GRBAS skalas G parametru visiem balss ierakstiem. Pēc starpvērtētāju ticamības analīzes tika noteikta AVQI kriteriālā pamatotība un diagnostiskā precizitāte (sensitivitāte, specifiskums un robežpunkts starp normofonisku un disfonisku balsi). Rezultāti: Tika atrasts, ka 25 zilbes ir vispiemērotākais zilbju skaits, lai nodrošinātu sabalansētu patskaņa un saistītās runas balss ierakstu analīzi. Rezultāti liecina par vieglu strapvērtētāju saskaņotību (Fκ = 0,383, CI [0,311, 0,454), p < 0,001). Spīrmena rangu korelācijas rezultāti uzrāda vidēji ciešu pozitīvu saistību starp AVQI un perceptīvās analīzes rezultātiem (Rs = 0,678, p < 0,001). Veicot ROC līkņu analīzi tika secināts, ka atbilstošākā AVQI robežvērtība starp normofonisku un disfonisku balsi latviešu valodā ir 3,7, kur instrumenta sensitivitāte ir 65% un specifiskums – 94%. Secinājumi: Secināts, ka akustiskajā analīzē saistītās runas teksta analīzē ir jāiekļauj 25 zilbes. Pētījuma rezultāti pierāda, ka balss izvērtēšana ir komplekss process, kurā jāiekļauj vairāki balss izvērtēšanas veids un akustiskā analīze kā viens no tiem. Ir jāturpina AVQI validācijas process, lai pārvarētu šajā pētījumā radušos ierobežojumus.

Topicality: To fully evaluate voice function and quality, a complex evaluation is required. Acoustic analysis is the calculation of the acoustic parameters of the voice performed using a voice recording. Studies indicate a better level of confidence in the results of the analysis using recordings of both - the sustained vowel and continuous speech. A limited range of instruments for evaluating voice disorders is available in Latvian. The Acoustic Voice Quality Index (AVQI) is the first instrument that combines the analysis of continuous speech and sustained vowel, and is a non-invasive, objective, and useful tool for voice disorder diagnostics and for monitoring therapy outcomes. The objective of the study: Validate the "Voice Acoustic Quality Index" instrument in Latvian and investigate its concurrent validity and diagnostic accuracy, differentiating between normophonic and dysphonic voices. Materials and methods: A total of 127 participants was enrolled in this study (61 included in study group, and 66 in control group). All participants completed self-assessment questionnaires (VSS and VHI). Also, a voice recording procedure was performed, during which a sustained vowel “a” and continuous speech text were recorded. The most appropriate syllable number for a standardized continuous speech sample in Latvian was identified. Three independent speech language pathologists performed voice perceptual analysis by determining the G parameter of GRBAS scale for all voice recordings and the interrater reliability was analyzed after that. The concurrent validity and diagnostic accuracy (sensitivity, specificity, and cut-off point between a normal and dysphonic voice) of AVQI were determined. Results: The most appropriate syllable number of the text for acoustic analysis was found to be 25 to balance the time analyzed for sustained vowel and continuous speech. There was mild agreement between perceptual ratings (Fκ = 0.383, CI [0.311, 0.454), p < 0.001). Spearman's rank correlation shows a moderate positive correlation between AVQI and results of perceptual analysis (RS = 0.678, p < 0.001). It was detected that the best diagnostic outcome for AVQI was found for a threshold of 3,7 (sensitivity of 65% and specificity of 94%). Conclusions: There should be included 25 syllables in the analysis of continuous speech text. The results of the study demonstrate that voice evaluation is a complex process that should include several forms of voice evaluation and acoustic analysis as one of them. The process of validating AVQI needs to be continued to overcome the limitations of this study.