Funkcionālās novērtēšanas instrumenti lāpstiņas diskinēzes izvērtēšanai klīniskajā vidē pacientiem ar pleca joslas muskuloskeletālajiem traucējumiem: jomas pārskats (scoping review) un fizioterapeitu klīniskās prakses raksturojums.

Abstract

Nosaukums: Funkcionālās novērtēšanas instrumenti lāpstiņas diskinēzes izvērtēšanai klīniskajā vidē pacientiem ar pleca joslas muskuloskeletālajiem traucējumiem: jomas pārskats un fizioterapeitu klīniskās prakses raksturojums.

Mērķis: 1. Identificēt un sistematizēt datus par funkcionālās novērtēšanas instrumentiem lāpstiņas diskinēzes izvērtēšanai fizioterapeita klīniskajā praksē pacientiem ar pleca joslas muskuloskeletālajiem traucējumiem no jaunākās zinātniskās literatūras, veicot jomas pārskatu (scoping review). 2. Izpētīt kā fizioterapeiti, kuri praktizē Latvijā, savā klīniskajā praksē identificē un izvērtē lāpstiņas diskinēziju, kontekstā ar esošajiem zinātniskajiem pierādījumiem.

Metodes: Šis bija jaukta tipa secīgs skaidrojošs pētījuma dizains. Pirmā daļa: jomas pārskats (scoping review) tika veidots pamatojoties uz Joanna Briggs Institute's (JBI) vadlīnijām , kā arī uz PRISMA-ScR Extension pārbaudes sarakstu, lai definētu galvenos aspektus, tika izmantots PCC (population/concept/context) ietvars; otrā daļā: kvantitatīva datu vākšana no praktizējošu fizioterapeitu izlases (aprakstošs šķērsgriezuma pētījums), tika veikts pamatojoties uz pirmajā daļā iegūtajiem rezultātiem.

Rezultāti un secinājumi: Pētījuma pirmajā daļā tiki atlasīti 34 zinātniskie raksti, kuros tika identificēti četri biežāk minētie lāpstiņas diskinēzes funkcionālās novērtēšanas instrumenti: Scapular Dyskinesis Test (SDT), Lateral Scapular Slide Test (LSST), Scapular Assistance Test (SAT) un Scapular Reposition/Retraction Test (SRT), kuri tika iedalīti divās grupās: lāpstiņas diskinēzes novērtēšanas/klasifikācijas grupā (SDT, LSST) un lāpstiņas diskinēzes patoģenētiskās lomas klīniskā novērtējuma instrumentu grupā (SAT, SRT). Identificēto instrumentu psihometriskās īpašības ir diskutablas. Zema instrumentu pamatotība ir skaidrojama ar to, ka pētniecībā joprojām nav vienota viedokļa: vai diskinēze ir diagnoze, vai funkcionālais traucējums, savukārt neviennozīmīgi instrumentu uzticamības rādītāji ir atkarīgi no praktizējošo fizioterapeitu iemaņām un prasmēm pielietot šos instrumentus, kā arī no objektīvu mērījumu izmantošanas testa izpildes laikā. Pētījuma otrās daļas rezultāti liecina, ka LFA TOF jeb MSK fizioterapijas apakšgrupas dalībnieki neizmanto standartizētus lāpstiņas funkcionālās novērtēšanas instrumentus un dod priekšroku lāpstiņas vizuālajai novērošanai un novēroto izmaiņu vispārīgai aprakstīšanai, kas, iespējams, ir saistīts ar nepietiekamu praktizējošo fizioterapeitu izglītošanu, iedrošinājumu, un šo instrumentu pielietošanas prasmju un funkcionālās novērtēšanas instrumentu izvēles vadlīniju trūkumu.

Title: Functional assessment instrument for the scapular dyskinesia evaluation in a clinical setting in patients with musculoskeletal disorders of the shoulder girdle: a scoping review and description of the clinical practice of physiotherapists.

Objective: 1. To identify and systematize data of functional assessment tools for the evaluation of scapular dyskinesia in the clinical practice of physiotherapists in patients with musculoskeletal disorders of the shoulder girdle from the latest scientific literature, conducting a scoping review. 2. To investigate how physiotherapists practicing in Latvia identify and evaluate scapular dyskinesia in their clinical practice, in the context of existing scientific evidence.

Methods: This was a mixed-type sequential explanatory research design. The first part: the scoping review was based on the Joanna Briggs Institute's (JBI) guidelines, as well as the PRISMA-ScR Extension checklist; the PCC (population/concept/context) framework was used to define key aspects; in the second part: quantitative data collection from a sample of practicing physiotherapists (a descriptive cross-sectional study) was carried out based on the results obtained in the first part.

Results and conclusion: In the first part of the study were selected 34 scientific articles, where was identified four most frequently mentioned functional assessment tools for scapular dyskinesis: Scapular Dyskinesis Test (SDT), Lateral Scapular Slide Test (LSST), Scapular Assistance Test (SAT) and Scapular Reposition/Retraction Test (SRT). Instruments were divided into two groups: the scapular dyskinesia evaluation/classification group (SDT, LSST) and the clinical assessment tool group of the pathogenetic role of scapular dyskinesia (SAT, SRT). The psychometric properties of the identified instruments are debatable. The low validity of the instruments is explained by the fact that there is still no consensus in research: whether dyskinesia is a diagnosis or a functional disorder, while ambiguous reliability indicators of the instruments depend on the skills and abilities of the practicing physiotherapists to use these instruments, as well as on the use of objective measurements during the test . The results of the second part of the study show that the members of the LFA TOF or MSK physiotherapy subgroup do not use standardized tools for functional evaluation of the scapula and prefer visual observation of the scapula and general description of the observed changes, which is probably related to insufficient education of practicing physical therapists, encouragement, and lack of guidelines for the selection of functional assessment tools and skills in the use of these tools.