Title: Bērnības emocionālas vardarbības pieredzes ietekme uz tās atpazīšanu RSU MF, MFp studentu vidū
Other Titles: Influence of childhood emotional abuse experience on its recognition among RSU MF, MFp students
Authors: Artūrs Miksons
Marita Marija Spoģe
Medicīnas fakultāte
Faculty of Medicine
Keywords: Emocionāla vardarbība;bernības nelabvelīga pieredze;medicīnas studenti;Emotional abuse;adverse childhood experiences;medical students
Issue Date: 2020
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Ievads. Pēc Latvijas (Spriņģe, (2017)) un citu pasaules valstu statistikas datiem bērnu emocionālā vardarbība var būt visizplatītākā bērnu vardarbības un nolaidības forma, bet visgrūtāk atpazīstama. Pētījumos atklāts, ka cilvēkiem, kuri bērnībā ir piedzīvojuši emocionālu vardarbību, ir lielāks risks uz dažādām psiholoģiskām un fiziskām problēmām. Darba mērķis bija noteikt korelāciju starp personīgo bērnības emocionālās vardarbības pieredzi un tās atpazīšanas spēju topošo medicīnas speciālistu vidū. Materiāli un metodes. Šajā šķērsgriezuma pētījumā medicīnas (MF un MFp) studentiem no Rīgas Stradiņa universitātes tika lūgts aizpildīt anketu elektroniski. Anketa sastāvēja no vairākiem pašnovērtēšanas instrumentiem, tai skaitā: Nelabvēlīgas bērnības pieredzes skala (Adverse childhood experiences scale) (ACE-10)), anketa, emocionālas vardarbības pazīmju saskatīšanai bērnam tika izmantota pašveidota anketa, balstīta uz Latvijas valsts izdotiem “Ieteikumi ārstniecības personām vardarbības gadījumu, kuros cieš bērni, atpazīšanai”. Datu statistiskā apstrāde tika veikta izmantojot sekojošas programmatūras: SPSS (abreviatūra no angļu val., Statistical Package for the Social Sciences) for Windows (14. versija), MS Excel. Rezultāti. Aptaujas anketu bija aizpildījuši 105 MF (77,1%) un MFP (22,9%) studenti (66,7% sieviešu un 33,3% vīrieši). Aptaujas rezultāti ziņoja, ka (82,9%) studentu bija vismaz viens punkts no ACE skalas. Visizplatītākā pret bērnu vērstas vardarbības forma bija emocionāla vardarbība (48,6%) un emocionāla nolaidība (60%). Netika atrasta saistība starp bērnu emocionālās vardarbības pieredzi un emocionālās vardarbības pazīmju atpazīšanu (p = 0,166), bet tika konstatēta saistība starp emocionālas nevērības bērnības pieredzes trūkumu un emocionālās vardarbības un tas iespējamu pazīmju atpazīšanas spēju (p < 0,000) ka arī viegli negatīva saistība starp ACE skalas punktu skaitu un emocionālās vardarbības pazīšanu (p = 0,029). Secinājumi. Netika atrasta būtiska korelācija starp emocionālās vardarbības bērnības pieredzi un emocionālās varmācības pazīmju, iespējamu seku atpazīšanu, taču ACE rezultātam (punktu skaitam) ir viegli negatīva korelācija ar emocionālas varmācības pazīmju konstatēšanu. Emocionālas nevērības bērnības pieredzes trūkumam ir vērojama saistība ar emocionālas vardarbības un to iespējamu seku atpazīšanu.
Objectives. According statistical data of Latvia (Spriņģe, ( 2017)) and other world countries the emotional maltreatment of children may be the most prevalent form of child abuse and neglect, but the most hardly recognisable. Studies found that people who have experienced childhood emotional abuse are at a greater risk for developing different psychological and physical problems. The aim is to identify the correlation between personal childhood emotional abuse experince and ability of its recognition amongst future medical specialists. Materials and methods. In this cross-sectional study, medical (MF and MFp) students from Rīga Stradiņš University were asked to fill the questionnaire electronically. Questionnaire consisted from several self-assessment tools, including: Adverse childhood experiences scale (ACE-10), questionnaire based on recommendations by the State of Latvia for medicated personnel about emotional abuse in children. Descriptive statistics were done by using Microsoft Excel and IBM SPSS Statistics software. Results. There were 105 MF (77,1 %) and MFp (22,9 %) students (66,7 % female and 33,3% male) had completed the questionnaire. The survey results reported that (82,9 %) had at least one point from ACEs. Most prevalent form of child maltreatment was emotional abuse (48,6 %) and emotional neglect (60 %). An association between childhood emotional abuse experience and emotional abuse sign recognition was not found (p = 0.166), but was found association with non experienced emotional neglect with emotional abuse sign recognition ability (p<0,000) and mild negative corelation between ACEs count of points and emotional abuse recognition (p=0,029). Conclusions. There was no significant correlation found between emotional abuse choldhood experience and recognition of emotional abuse signs. Although ACE’s score has mild negative correlation with emotional abuse sign recognition.
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.