Baltijas valstu enerģētikas politika Krievijas-Ukrainas kara kontekstā: drošībošanas perspektīva

Abstract

Darba nosaukums ir ‘’Baltijas valstu enerģētikas politika Krievijas-Ukrainas kara kontekstā: drošībošanas perspektīva’’. Darba mērķis ir noskaidrot Baltijas valstu enerģētikas politiku drošībošanas procesu līdzības un atšķirības 2022.gadā. Lai īstenotu mērķi, ir izvirzīti sekojoši uzdevumi: 1. Izanalizēt drošībošanas teoriju un tās pielietošanas principus starptautisko attiecību pētniecībā 2. Identificēt enerģētikas politikas izmaiņas un tendences Baltijas valstīs pirms 2022.gada un tā laikā 3. Izanalizēt drošībošanas diskursu Baltijas valstu enerģētikas politikā 2022.gadā 4. Izanalizēt Baltijas valstu drošībošanas procesus 2022.gadā atsevišķu enerģijas resursu kontekstā 5. Salīdzināt enerģētikas politikas drošībošanas tendences Baltijas valstīs Pētījumā izvirzītā hipotēze: Baltijas valstu enerģētikas politikā drošībošanā 2022.gadā dominēja identiskas tēmas, ņemot vērā vienotos drošības riskus. Darba izstrādē pamatā tiks izmantotas kvalitatīvas pētniecības metodes, pētījuma mērķa sasniegšanas procesā analizējot un skaidrojot dokumentus un citus avotus. Empīriskie avoti, kuri tiks izmantoti darba veidošanas procesā, iekļauj energoresursu importa datus Baltijas valstīs, ar enerģētiku saistīti likumi un to grozījumi Baltijas valstīs, Baltijas valstu, politiķu, izpildvaras un likumdevējvaras institūciju publiskie paziņojumi un preses relīzes. 1.darba nodaļā ir apskatīta drošībošanas teorija un tās pielietošana starptautisko attiecību analīzē, 2.nodaļā ir iztirzātas Baltijas valstu enerģētikas politikas tendences kopš neatkarības atgūšanas līdz 2022.gadam, 3.nodaļā ir izanalizēta Baltijas valstu enerģētikas politiku drošībošana 2022.gadā. Šī darba hipotēze tika daļēji apstiprināta. Lai gan visas trīs Baltijas valstis 2022.gadā ir izmantojušas vairākus kopīgus drošībošanas paņēmienus-publiskajā retorikā un drošībošanas nepieciešamības argumentācijā-, tomēr enerģētikas infrastruktūras atšķirības, līdz ar to iespējas nekavējoties mainīt politikas kursu, radīja arī atšķirības Baltijas valstu drošībošanā 2022.gadā.

The name of this thesis is ‘’Energy policy of the Baltic States in the context of the Russo-Ukrainian war: securitization perspective". The aim of the thesis is to find out the similarities and differences of the securitization processes of the energy policies of the Baltic States in 2022. In order to implement the goals, the following tasks have been set: 1. Analyzing securitization theory and its principles of application in international relations research 2. Identifying energy policy changes and trends in the Baltic States before and during 2022 3. Analyzing the securitization discourse in the energy policy of the Baltic states in 2022 4. Analyze the securitization processes of the Baltic States in the context of different energy resources in 2022 5. To compare energy policy securitization trends in the Baltic States Hypothesis: identical topics dominated the energy policy discussions of the Baltic States in 2022, taking into account common security risks. Qualitative research methods will basically be used in the development of the work, analyzing and explaining documents and other sources in the process of the objective. Empirical sources that will be used in the process of creating the work, including data on imports of energy resources in the Baltic States, energy-related laws and amendments in the Baltic States, Baltic States, policy, executive and legislative institute public hearings and press releases. The 1st chapter of the work examines the theory of securitization and its application in the analysis of international relations, the 2nd chapter discusses the energy policy trends of the Baltic states since the regaining of independence until 2022, the 3rd chapter analyzes the securitization of the Baltic states' energy policy in 2022. The hypothesis of this work is only partially confirmed. Although all three Baltic states have used several common security techniques in 2022- in public rhetoric and the argumentation of the need for securitization-, the differences in energy infrastructure, along with the possibility of changing the policy course, also created differences in the security of the Baltic states in 2022.