The transformation of neutrality in the post-Cold War era: the case study of Switzerland's neutrality in relations with Russia within 2014-2022

Abstract

Šveice ir zināma ar savu nelokāmo politisko neitralitāti, kura iepriekš gadsimtiem ilgi bija pasargājusi to no Krievijas militāriem draudiem. Atrašanās vieta Eiropas ģeogrāfiskajā viduspunktā, tālu no konfliktu zonām, tāpat arī ir bijusi milzīga priekšrocība. Turklāt, vairāk nekā 200 gadu neviens postošs lielkarš neskāra šo valsti. Visi šie faktori veicināja Šveices draudzīgas savstarpējas attiecības gan ar Krieviju, gan citām valstīm. Pirms 2014. gada Šveices ārpolitiskā stratēģija attiecībā pret Krieviju varētu būt raksturota kā stipri izteikta līdzsvarošana. Lai gan Šveice ir daļa no Rietumeiropas, tā nesaskatīja tiešu militāru risku no Maskavas puses, kas galu galā ietekmēja tās lēmumu pieņemšanas procesu. Šveices galvenais mērķis ir bijis galvenokārt aizsargāt savas ekonomikas un drošības intereses. Tā kā Krievijai piemīt resursu, potenciālu tirgu un energoresursu piegāžu pārpilnība, šāda attiecību attīstības trajektorija šķita diezgan izdevīga. Šveices finanšu sektors tiecās izmantot vairāku Krievijas tirgu iespējas, tāpēc arī tika veidotas attiecības ar Krieviju, lai panāktu ienesīgu investīciju rezultātus. Tomēr Šveices apņemšanās ievērot neitralitāti un tradicionāla pieeja attiecību pārvaldīšanai ar Eiropas dominējošajām varām saskarās ar grūtībām, ko izraisīja Krievija 2014. gadā pēc Krimas aneksijas. Šī krīze radīja pieaugošo spriedzi un drošības problēmas reģionā, liekot Šveicei izvērtēt savas ārpolitikas prioritātes un lomu mainīgajā drošības vidē. Ukrainas krīze, raugoties caur konstruktīvisma prizmu, iezīmē kritisku pagrieziena punktu reģionālās drošības pasākumu izveidē un reorganizācijā Eiropā. Šie notikumi izaicināja starptautiskajās lietās izveidotās normas un principus un vērsa uzmanību uz kopīgas identitātes un vērtību nozīmi valsts uzvedības veidošanā globālajā arēnā. Laika gaitā Šveice nonāca pie savas ierastās pieejas Eiropas ievērojamākām lielvarām. Krievijas agresija lika Šveicei izvērtēt savu piederību un neitralitātes statusu. Tā kā Šveices loma un pienākumi tika apšaubīti, krīze lika turklāt pārskatīt prioritātes un mērķus reģionā. Reaģējot uz krīzi, Šveice savās attiecībās ar Krieviju ieņēma aktīvāku un atbildīgāku nostāju, pieskaņojoties Rietumeiropas drošības kompleksa normām un cerībām.

Switzerland is known for its steadfast political neutrality, which has kept it safe from Russian military threats for centuries. Being in the geographical center of Europe, far away from any conflict zones, has been a huge bonus too. Additionally, over 200 years of no major wars have left the country unscathed. All these factors contributed to Switzerland's friendly ties with Russia and other nations alike. Before 2014, Swiss foreign policy towards Russia was a delicate balancing act. Even though Switzerland is part of Western Europe, they saw no direct military risk from Moscow, which influenced their decision-making. Their primary goal is protecting their economic and security interests. With the abundance of resources, potential markets, and energy supplies in Russia, these pursuits seemed profitable. Switzerland's esteemed financial sector thought it wise to take advantage of the new Russian market opportunities. So they built relations with the country to snag lucrative business opportunities. However, Switzerland's commitment to neutrality and traditional approach to managing relationships with Europe's dominant powers faced difficulties due to Russia's annexation of Crimea in 2014. This crisis highlighted the mounting tensions and security predicaments in the region, causing Switzerland to evaluate its foreign policy priorities and role in the evolving security environment. The Ukrainian crisis, viewed through the lens of constructivism, mark a critical turning point in the creation and reorganization of regional security arrangements in Europe. These events challenged established norms and principles in international affairs and drew attention to the importance of shared identity and values in shaping state behaviour. As the security landscape evolved, Switzerland found itself in a bind with its usual approach towards the significant powers in Europe. The Russian aggression challenged the country's commitments and neutrality. As Switzerland's role and responsibilities came under question, the crisis prompted a reassessment of priorities and objectives in the region. Responding to the crisis, Switzerland adopted a more proactive and responsible stance in its dealings with Russia, aligning with the evolving norms and expectations of the Western European security complex.