Latvijas institūciju un ārvalstu investoru mijiedarbība ārvalstu tiešo investīciju piesaistē kopš 2016. gada

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Latvijas institūciju un ārvalstu investoru mijiedarbība ārvalstu tiešo investīciju piesaistē kopš 2016. gada”. Latvija investīciju piesaistē un vispārīgā ekonomiskā attīstībā atpaliek no abām pārējām Baltijas kaimiņvalstīm. Ārvalstu tiešās investīcijas veicina zināšanu apmaiņu, tehnoloģiju pārnesi, un ir svarīgs valstu ārējās ekonomikas politikas stratēģiju elements. Izmantojot socioloģiskā institucionālisma teorētisko konceptu, izpētot Latvijas institūciju ieguldījumu ĀTI piesaistes jomā un apskatot investoru viedokli, iespējams noskaidrot – vai rezultāti attaisno ieguldītos centienus. Darba mērķis ir izpētīt Latvijas institūciju mijiedarbību ar ārvalstu investoriem ārvalstu tiešo investīciju piesaistē kopš 2016. gada. Darba mērķis tika sasniegts veicot kvalitatīvu pētījumu – dokumentu un satura analīzi. Tika analizēti Latvijas institūciju darbību reglamentējošie dokumenti ārvalstu tiešo investīciju piesaistes jomā, savukārt, lai noskaidrotu investoru viedokli tika izmantoti un Ārvalstu investoru padomes (FICIL) Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumu dati. Papildus informācijas iegūšanai tika veiktas intervijas ar Ārlietu ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un FICIL. Neskatoties uz izaicinājumiem, pašreizējo Latvijas institūciju un ārvalstu investoru mijiedarbību varētu vērtēt kā optimālu. Kopš iestāšanās OECD 2016. gadā ir novērojams minimāls progress investīciju vides uzlabošanā. Pašlaik par investīciju piesaisti atbildīgās institūcijas efektīvi sadarbojas tikai ģeopolitisko vai ekonomisko izaicinājumu priekšā, nevis to padara par daļu no sava ikdienas darba. Latvijas institūciju un ārvalstu investoru mijiedarbība norisinās aktīvi, bet tas vien nespēj ievērojami uzlabot investīciju piesaistes apjomu. Vēsturisku birokrātisko procesu iestrāde, politiskās gribas trūkums, izpratnes trūkums gan sabiedrībā, gan institūciju darbībā par investīciju piesaistes nepieciešamību, darbinieku nepietiekamā kompetence, neskaidri mērķi, kā arī ārējie faktori – tas viss rezultējas atpalicībā no kaimiņvalstīm gan ārvalstu tiešo investīciju piesaistes jomā, gan kopējā ekonomiskajā attīstībā. Hipotēze - Ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Latvijā kavē ierobežotā sadarbība starp valsts institūcijām, nevis investoriem un valsts institūcijām - apstiprinājās.

The topic of the Master's thesis is "The interaction between Latvian institutions and foreign investors in attracting foreign direct investments since 2016". Regarding investment attraction and general economic development, Latvia lags behind the other two neighbouring Baltic countries. Foreign direct investment (FDI) promotes knowledge exchange and technology transfer and is essential to countries' foreign economic policy strategies. Using the theoretical concept of sociological institutionalism, studying the contribution of Latvian institutions in attracting FDI and examining the opinions of investors, it is possible to find out whether the results justify the efforts. The work aims to investigate the interaction of Latvian institutions with foreign investors in attracting foreign direct investment since 2016. The aim of the work was achieved by qualitative research - document and content analysis. The documents regulating the activities of Latvian institutions in attracting foreign direct investments were analysed. The research data from the Foreign Investors Council in Latvia (FICIL) Sentiment Index was used to clarify the opinion of investors. In addition to obtaining information, interviews were conducted with representatives from the Ministry of Foreign Affairs, the Investment and Development Agency of Latvia (LIAA) and FICIL. Despite the challenges, the current interaction between Latvian institutions and foreign investors is sufficient. Since joining the OECD in 2016, minimal progress in improving the investment environment has been observed. Currently, the institutions responsible for investment attraction only cooperate effectively in the face of geopolitical or economic challenges rather than making it part of their daily work. The interaction between Latvian institutions and foreign investors is active, but more is needed to improve the volume of investment attraction significantly. The implementation of historical bureaucratic processes, lack of political will, lack of understanding both in society and institutions about the need to attract investment, insufficient competence of employees, unclear goals, as well as external factors - all this result in staying behind neighbouring countries both in the field of attracting foreign direct investment and in the overall economic development. The hypothesis - the attraction of foreign direct investment in Latvia is hindered by limited cooperation between state institutions, not investors and state institutions - was confirmed.