Nationalists and Internationalists in U.S. Congress as Intervening Variables in the Biden Administration Ukraine Policy

Abstract

Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir izaicinājums Ukrainas suverenitātei un Eiropas drošībai. Ukrainas drošība ir atkarīga no sabiedroto sniegtās militārās un nemilitārās palīdzības, kur viens no lielākajiem palīdzības sniedzējiem ir Amerikas Savienotās Valstis. Lai izprastu Ukrainas nākotnes izredzes, ir nepieciešams saprast, kāpēc ASV sniedz atbalstu Ukrainai un kādas ir iespējas nākotnē Ukrainai saņemt turpmāku ASV finansējumu. Lai izprastu Amerikas Savienoto Valstu ārpolitikas procesu, maģistra darba izpētē tiek izmantota neoklasiskā reālisma teorija. Darba autors pieņem, ka starptautiskā kārtība un relatīvā materiālā vara veido ārpolitikas parametrus. Taču atšķirīgās ārpolitikas reakcijas uz starptautiskās kārtības stimuliem tiek izskaidroti ar iekšzemes faktoriem. Neoklasiskajā reālismā valstu uztvere par draudiem un nacionālās drošības saglabāšanu ir mainīgais faktors, kas ietekmē ārpolitiku. Šajā darbā tiek izvērtēts, ka Baidena administrācija uzskata Krieviju par lielvalsti, kas piedzīvo lejupslīdi. Tomēr izaicinājums starptautiskajai kārtībai nevarēja palikt bez atbildes, jo pretējā gadījumā tādas revizionistiskas lielvaras kā Ķīna varētu pieņemt, ka Amerikas ietekme mazinās. Īsumā, daļa no ASV aizsardzības Ukrainā ir tās hegemona statusa saglabāšana. Šajā darbā ir identificēts un izskaidrots ASV finansējuma apjoms, kas sasniedz 113 miljardu ASV dolāru apjomu, ko Kongress apstiprināja četrās apropriācijās. Taču budžeta likumi tika pieņemti demokrātu kontrolētā Kongresa laikā. Pēc 2022. gada starpvēlēšanām republikāņu kontrole Pārstāvju palātā rada jaunus izaicinājumus Ukrainas palīdzības sniegšanā. Šajā darbā ir konceptualizētas četras frakcijas, kas vērstas uz Ukrainu: Konservatīvie, Nevienprātīgie, Liberāļu “vanagi” un Progresīvie. Darba turpinājumā tiek pētīts, vai Kongress pēc 2022. gada starpvēlēšanām ir Baidena administrācijas politikas ietekmējošais faktors. Pamatojoties uz administrācijas rīcību, pieprasot vienu lielu finansējumu Ukrainai 2022. gada beigās, bet 2023. gadā līdz šim nepieprasot nevienu, var secināt, ka ir mainījusies administrācijas pārliecība, ar kādu tā lūdz Kongresam papildu finansējumu. Darbā arī tiek vērtēts, vai konservatīvie vēlas palielināt Ukrainas finansējuma pārraudzību, taču secināts, ka patreiz esošā pārraudzība drīzāk ir iepriekšējās politikas turpinājums, nevis krasa iejaukšanās. Līdz ar ko var secināt, ka republikāņu vairākums Pārstāvju palātā ir ierobežots ietekmējošs faktors. Tomēr šā gada turpmākās budžeta diskusijas sniegs vairāk informācijas, lai novērtētu Kongresa ietekmi Ukrainas finansiālajam atbalstam. Šis darbs ietver tikai detalizētu Kongresa darbības analīzi ārpolitikas procesā. Turpmākajā pētniecībā var aplūkot arī citas valdības iestādes un interešu grupas.

The Russian invasion of Ukraine on February 24th, 2022, challenged the sovereignty of Ukraine and European security. The survival of Ukraine is contingent upon the lethal and non-lethal aid contributed from allies, with the largest of contributors being the United States. To understand the future prospects of Ukraine, there needs to be an understanding of why the United States is funding the Ukrainian war effort and the future of American funding to Ukraine. The thesis uses Neoclassical Realism as a theoretical framework to understand the conveyor belt of United States foreign policy. The paper assumes that the international order and relative material power create the parameters for foreign policy, however the diverse foreign policy responses to stimuli from the international order is furthered explained by domestic unit level variables. Within Neoclassical Realism, the perception of nations to threats and maintaining national security is a variable in determining foreign policy. The thesis assesses that the Biden administration perceives Russia as a power in decline, however the challenge to the international order could not go unanswered, otherwise revisionist powers such as China would take notice of waning American power. In short, part of the U.S. defense of Ukraine is maintaining hegemonic status. The thesis identifies and explains the extent of U.S. funding, which totals $113 billion dollars approved by Congress over four supplemental appropriation acts. These acts were all passed under a Democratic controlled Congress. After the 2022 midterms, the Republican control of the House of Representatives creates new challenges in executing Ukrainian policy. The thesis conceptualizes four factions in Ukraine policy debate: Conservatives, Irreconcilables, Liberal Hawks, and Progressives. The thesis further explores if Congress after the 2022 midterms is an intervening variable in the Biden Administration policy. Based on the behavior of the administration in requesting one large appropriation for Ukraine at the end of 2022, while not asking for any appropriations thus far in 2023, there is a change in the confidence the administration has in asking Congress for further funding. The thesis also evaluates whether conservatives are looking to add more oversight to Ukraine funding but found that oversight currently is more of a continuation of previous policy rather than a dramatic intervention. Therefore, the Republican majority in the House of Representatives is a limited intervening variable, however budget discussions further this year will give more evidence in assessing Congressional influence for Ukraine funding. The thesis is limited in that there is only close assessment of Congress in the foreign policy process and not other actors. Future scholarship can consider further government institutions, state structures, and interest groups.