“Historical Russia” in more than just territory: a case study of modern Russian online media narratives and state identity

Abstract

Kopš 2014. gada Krimas aneksijas Krievijas mediju kontrole ir bijusi daudzu akadēmisko debašu un pētījumu centrālais temats. Līdz ar 2022. gada iebrukumu Ukrainā Krievijas valdība, ignorējot starptautiskos nolīgumus, spēra bezprecedenta soli, kuru Rietumu valstis pasludināja kā nelikumīgu. Rezultātā, ka Krievija saņēma spēcīgas sankcijas un nosodījumu no daudzu valstu puses. Tomēr karš turpinās, un šķiet, ka Vladimirs Putins un Krievijas valdība pilnībā atbalsta iebrukumu, turklāt Krievijā veiktās aptaujas liecina, ka daudzi valsts iedzīvotāji ir vienisprātis. Šī pētījuma mērķis ir noteikt dominējošos, ar ārējām attiecībām saistītos naratīvus Krievijas tiešsaistes medijos, kas saistīti ar 2022. gada iebrukumu Ukrainā, salīdzināt tos ar tiem, kas atrodami Krievijas amatpersonu runās, un, izmantojot minētos naratīvus, noteikt Krievijas valsts identitāti, balstoties uz sociālā konstruktīvisma principiem. Šī pētījuma uzdevumi ir šādi: Aprakstīt sociālā konstruktīvisma principus diskursa veidošanā un naratīvu veidošanā; apkopot līdzšinējos pētījumu rezultātus par digitālo naratīvu veidošanas principiem Krievijā; analizēt Krievijas mediju Vesti.ru, ņemot vērā tajā esošos naratīvus un mediju tehnikas; veikt salīdzinājumu starp naratīviem oficiālajās runās un tiešsaistes medijos; analizēt naratīvu apvienošanos un noteikt Krievijas identitāti starptautiskajā telpā. Hipotēze: Krievijas plašsaziņas līdzekļi un oficiālo amatpersonu runas ir cieši saistītas naratīvos, ko tās pasniedz, un šie naratīvi konstruē Krievijas socializēto politisko identitāti, kas ir redzama Krievijas darbībā starptautiskajā arēnā. Pētījums apstiprina hipotēzi, identificējot daudzus savstarpēji cieši saistītus naratīvus un nonākot pie Krievijas valsts identitātes, kas sastāv no uzskata, ka Rietumu pasaule ir ļaunprātīga un vēlas novājināt Krieviju un pārņemt to savā kontrolē. Šāda identitāte izskaidro grūtības prognozēt Krievijas starptautiskās darbības un nelokāmību, ar kādu tā ir veikusi darbības, kas ilgtermiņā var kaitēt pašai sev. Pētījumam ir arī pievienotā vērtība - tas noskaidro, kādas tehnikas izmanto Krievijas mediji un amatpersonas, lai segtu negatīvus notikumus.

Russian media control has been a staple of many academic debates and research ever since the 2014 annexation of Crimea. With the 2022 invasion of Ukraine, an unprecedented step was taken by the Russian government, one viewed in the West as highly illegal in the face of international agreements. This led to the Russian state being highly sanctioned and condemned by a multitude of states. However, the war rages on, and Vladimir Putin and the Russian government seems fully in support of the invasion, alongside polls from Russia showing that many residents of the country share the same view. The aim of this research is to determine the dominating, foreign-relations-connected narratives in Russian online media connected to the 2022 invasion of Ukraine, to match them up to those found in speeches of Russian officials, and to arrive at a social constructivist concept of identity of the Russian state through the use of said narratives. The tasks of this research are: To describe principles of social constructivism within discourse building and narrative formation; To sum up current research results of digital narrative formation principles in Russia; To analyse the Russian media outlet, Vesti.ru, for the narratives and media techniques present within it; Make a comparison in between narratives in official speeches and online media.; To analyse the collusion of narratives and to identify Russia’s identity in the IR space. The hypothesis: Russian media and speeches of officials strongly collude in the narratives that they present, with these narratives constructing a socialised political identity for Russia, an identity that can be seen through Russia’s actions on the international scene. The research proves the hypothesis as correct, identifying a multitude of heavily colluding narratives, and arriving at the identity of Russia as a state which believes that the Western world is evil and wishes to undermine Russia and take it under its control. Such an identity explains the difficulty of predicting Russia’s IR actions and the steadfastness with which it has carried out actions that may damage itself in the long run. The research has an added value, that of discovering specific techniques used by Russian media and state officials to cover negative events.