Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz Kazahstānas multi-vektoru ārpolitikas stratēģiju, 2022-2023

Abstract

Maģistra darba “Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz Kazahstānas multi-vektoru ārpolitikas stratēģiju, 2022-2023” ietvaros tiek analizētas Kazahstānas un Krievijas divpusējās sadarbības modeļa izmaiņas. Mūsdienu Krievijas un Kazahstānas diplomātiskās attiecības dibinātas 1992. gada 22. oktobrī un vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā tām pilnveidojoties, vērojams, ka Kazahstānas iekšpolitiskās un ārpolitiskās ambīcijas ir augušas. Sākoties karam Ukrainā, Kazahstāna ir saglabājusi neitrālu pozīciju, vienlaikus attīstot partnerattiecības ar ASV, Ķīnu, Eiropas Savienību un citām valstīm. Mazinoties Krievijas ietekmei, pieaug citu valstu ietekme – Kazahstānai ir iespēja pilnībā pārveidot tās ārpolitikas stratēģiju. Analizējot Kazahstānas un Krievijas divpusējo sadarbību, kā arī pētot izmaiņas šo valstu sadarbības dinamikā, pētījuma teorētiskais pamats ir neoklasiskais reālisms. Teorijas pamatlicēji uzskata, ka valsts veidotā politika ir atkarīga ne tikai no procesiem valsts ārpolitikā, bet arī iekšpolitikā un tādi apstākļi kā ārējā politiskā vide, ārpolitikas veidotāju pasaules uzskati, valsts reakcija uz sistēmisko spiedienu u.c., raksturo neoklasiskā reālisma teoriju, kas aprakstīta pētījuma pirmajā nodaļā. Pētījuma otrajā nodaļā aplūkota Kazahstānas un Krievijas attiecību veidošanās no 1991. gada līdz pat mūsdienām, izceļot vairākus nozīmīgus faktorus, kas ietekmējuši valstu sadarbību un veicina izpratni par to, kas ir valstu vienotības pamatā. Trešā nodaļa vēsta par Kazahstānas nostāju pēc 2022. gada 24. februāra – izmaiņām rīcībpolitikā un attieksmē pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī ieskicē Kazahstānas nesenos centienus attālināties no Krievijas. Ceturtā nodaļa piedāvā vairākus ārpolitikas multi-vektoru stratēģijas pilnveidošanas modeļus, kas Kazahstānas ārpolitikas triangulācijā sniegtu iespēju vēl vairāk samazināt Krievijas reģionālo ietekmi. Analīzes rezultātā tiek secināts, ka izvirzītā hipotēze - pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Kazahstānas ārpolitikas veidotājos nostiprinās priekštats par Krievijas vektora vājināšanu Kazahstānas multi-vektoru ārpolitikas stratēģijā, ir apstiprinājusies. Lai gan publiski Kazahstāna nav paziņojusi par mērķi attālināties no Krievijas, tā ir atbalstoša pret Ukrainu, augsta līmeņa vizītēs uzņem dažādus ārvalstu viesus un veido politiku, kas atšķiras no Krievijas iekšpolitikas sistēmas. Tādejādi Kazahstāna veicina izpratni par to, kādai ir jābūt valsts veidotās politikas nākotnei un neslēpj ambīcijas attiecībā uz investīcijām, Centrālāzijas reģiona popularizēšanu un ietekmes palielināšanu starptautiskajā arēnā. Neattālinoties no Krievijas, šādu mērķu sasniegšana būtu grūti realizējama.

Kazakhstan’s and Russia’s diplomatic ties have developed ever since the collapse of the USSR. During these years, Kazakhstan’s ambitions have grown as well both in its foreign and domestic policy. The title of this research paper is "Impact of Russia's invasion of Ukraine on Kazakhstan's multi-vector foreign policy strategy, 2022-2023". Since the beginning of Russia’s war in Ukraine, Kazakhstan has maintained a neutral position and has worked on developing its bilateral cooperation with the U.S., China and the EU. As the influence of Russia decreases, the influence of other countries tends to increase. The theoretical framework of this research is neoclassical realism. The founders of this theory emphasize that a states implemented policy depends on both, the state’s foreign policy and its domestic policy. This theory has more than one dimension. For example, the external (international) environment, the world views of a state’s policy makers and a country’s response to systemic pressure. There are many variables that help in conducting a research on how the relations between Kazakhstan and Russia have changed in this year. The second chapter of this thesis examines relations between Kazakhstan and Russia from 1991 to the present day. It highlights several important factors that have influenced the cooperation of the countries and creates a deeper understanding of what is at the bottom of it. The third chapter explains what is Kazakhstan’s public opinion after February 24, 2022. It goes through the reforms in its public policy, attitude towards the invasion and outlines how Kazakhstan has reacted towards Russia during this year. The fourth chapter offers various forms of possible development for Kazakhstan’s multi-vector strategy. It shows examples that would help to further lessen Russia’s role in the triangulation of Kazakhstan's foreign policy. The information obtained in the research process allows to conclude that the hypothesis that after Russia's full-scale invasion of Ukraine, the idea of weakening the Russian vector in Kazakhstan's multi-vector foreign policy strategy will be strengthened by the work of Kazakhstan's foreign policy, is confirmed. Although Kazakhstan has not publicly announced its intention to move away from its close relations with Russia, Kazakhstan is supportive of Ukraine, hosts various foreign guests on their high-level visits, is developing policies that differ from Russia's internal political system, and has achieved an unprecedented level of national self-confidence. It shapes the state's thinking about what the future of the state's policy should be and what Kazakhstan's ambitions are in terms of investments, promotion of the Central Asian region and advancing country's importance in the international arena. Without moving away from Russia’s influence, such goals would be difficult to carry out.