Eiropas Savienības dalībvalstu intereses kopējās enerģētikas politikas kontekstā: Krievijas gāzes piegāžu gadījuma analīze

Abstract

Darba nosaukums ir “Eiropas Savienības dalībvalstu intereses kopējās enerģētikas politikas kontekstā: Krievijas gāzes piegāžu gadījuma analīze”. Darba mērķis ir izvērtēt Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo interešu saistībā ar Krievijas gāzes piegādēm izmaiņu ietekmi uz kopējās enerģētikas politikas attīstību. Darba aktualitāti pamato Krievijas 2022. gadā uzsāktais iebrukums Ukrainā, kas radīja nepieciešamību Eiropas Savienības valstīm sadarboties enerģētikas politikas jautājumos.

Darba pirmajā nodaļā ir apskatīts darba teorētiskais ietvars, kas balstīts liberālajā starpvaldību teorijā, otrajā nodaļā ir sniegts ieskats Eiropas Savienības enerģētikas politikas vēsturiskajā attīstībā, kā arī institucionālajā ietvarā, trešajā nodaļā apskatītas Eiropas Savienības dalībvalstu enerģētikas politikas un to mijiedarbība, bet ceturtajā nodaļā – Eiropas Savienības dalībvalstu intereses attiecībā uz gāzes piegādēm un veikta lēmuma atteikties no Krievijas gāzes analīze.

Darbā tika secināts, ka Eiropas Savienības valstu interešu tuvināšanās attiecībā uz lēmumu atteikties no Krievijas gāzes piegādēm 2022. gadā ir veicinājusi aizvien plašāka tvēruma enerģētikas jautājumu lemšanu Eiropas Savienības līmenī, paredzot Eiropas Savienības institūciju iesaisti. Lai gan enerģētikas jautājumi lielā mērā joprojām paliek dalībvalstu kompetencē, Krievijas iebrukums Ukrainā ir paātrinājis kopējās enerģētikas politikas attīstību, palielinot Eiropas Savienības institūcijas nozīmi enerģētikas jautājumos. Vienlaikus liela daļa līdz šim pieņemto lēmumu lielā mērā attiecas vienīgi uz noteiktu laiku, kā arī nav skaidrs, vai tie būs pietiekami nosprausto mērķu sasniegšanai. Tādējādi darbā izvirzītā hipotēze – Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo interešu konverģence attiecībā uz Krievijas gāzes piegādēm ir palielinājusi Eiropas Savienības institūciju nozīmi enerģētikas politikas jautājumos – ir apstiprinājusies daļēji.

The title of this paper is “Interests of the European Union Member States in the Context of the Common Energy Policy: Case Study of Russian Gas Supplies”. The aim of this paper is to assess the impact of changes in the national interests of European Union member states in relation to Russian gas supplies on the development of a common energy policy. The relevance of the work is justified by Russia's invasion of Ukraine in 2022, which created the need for EU countries to cooperate in energy policy issues.

The first chapter of the thesis discusses the theoretical framework of the thesis based on liberal intergovernmentalism theory, the second chapter provides an insight into the historical development of the European Union energy policy as well as the institutional framework, the third chapter discusses the energy policies of the European Union member states and their interaction, and the fourth chapter discusses the interests of the European Union member states with regard to gas supplies and analyses the decision to divert from Russian gas.

The thesis concludes that the convergence of the interests of the European Union member states in the decision to withdraw from Russian gas supplies in 2022 has led to an increasingly wide-ranging decision-making of energy-related issues at the European level, involving the institutions of the European Union. While energy issues remain largely a member state competence, the Russian invasion of Ukraine has accelerated the development of a common energy policy with a focus on the European Union institutions. At the same time, many of the decisions taken so far are largely time-limited and it is unclear whether they will be sufficient to achieve the objectives set. The hypothesis put forward in the paper - that the convergence of the national interests of the European Union member states in relation to Russian gas supplies has increased the role of the European Union institutions in energy policy matters - has thus been partially confirmed.