Stratēģiskās hedžēšanas realizācija Kazahstānas attiecībās ar Krieviju un Ķīnu (2014-2023)

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Stratēģiskās hedžēšanas realizācija Kazahstānas attiecībās ar Krieviju un Ķīnu: (2014 - 2023)”. Šajā pētījumā tiek analizētas Kazahstanas ārpolitikas nostādnes un to realizācija un tās ietekmējošie faktori attiecībās ar Krieviju un Ķīnu laika posmā kopš 2014.līdz 2023.gadam. Darba ietvaros tika izvirzīta hipotēze, ka Krievijas izveidotā stratēģiskā vide ir liegusi Kazahstānai īstenot hedžēšanu attiecībās ar Krieviju un ĶTR kopš 2014.gada. Centrālāzijas reģions mūsdienās ieņem arvien nozīmīgāku lomu starptautiskās politikas dienaskārtībā, pateicoties tā enerģijas resursiem un ģeogrāfiskajai atrašanās vietai. Lai arī divus gadu desmitus reģions ir bijis Krievijas ietekmes zona, mūsdienās, lielāku lomu spēlē arī ĶTR un reģions tiek ieskauts divu hegemonu ambīciju krustojumā. Tas padara aktuālu jautājumu par to, kā Kazahstānai pieņemt un īstenot ārpolitiku attiecībās ar divām lielvarām, kas balstītos kā suverenitātes stiprināšanā, tā peļņas gūšanā. Darba pamatā ir strukturālā reālisma teorija, kas tiek papildināta ar tās konceptu – stratēģisko hedžēšanu. Neoreālisma autori, piemēram, K.Volcs vai R. Švellers, kuri skaidro starptautiskās sistēmas anarhisko vidi un valsts tieksmi pēc varas sistēmas ietvaros, iezīmē stratēģiskās vides faktorus priekš valsts, kurā tās pieņem konkrētas ārpolitikas stratēģijas. Stratēģiskā hedžēšana ir konkrēta ārpolitikas stratēģija, kas balstās kā uz piesliešanās, tā līdzsvarošanas politikas elementiem. Saskaroties ar vidi, kurā valsts nevēlas veikt konkrētas lielvaras izvēli par labu otrai, hedžēšanas stratēģija ir efektīvs veids, kā saglabāt savu suverenitāti, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus no abām pusēm. Reaģējot uz sistēmiskajiem draudiem, kopš 2014.gada Kazahstāna savās ārpolitikas nostādnēs ir izvēlējusies hedžēt starp Krieviju un ĶTR, lai līdzsvarotu Krieviju, ko iepriekš Astana bija centusies sasniegt ar multivektorisma politiku. Ķīnas ekonomiskais potenciāls un varas kāpums ir iespēja priekš Kazahstānas mērķa sasniegšanas, tomēr Krievijas radītā stratēģiskā vide, izmantojot dažādas metodes, piemēram ieskaujot Astanu institucionālā ietvarā, ir liegusi Kazahstānai īstenot savas ārpolitikas pamatnostādnes un hedžēt starp abiem aktoriem, joprojām paliekot atkarīgai no Krievijas politikas.

The topic of the master's thesis is “Implementation of strategic hedging in Kazakhstan's relations with Russia and China: (2014 - 2023)”. This study analyzes Kazakhstan's foreign policy positions and their realization and its influencing factors in relations with Russia and China in the period since 2014 until 2023. As part of the work, it was hypothesized that the strategic environment created by Russia has prevented Kazakhstan from pursuing hedging in relations with Russia and the PRC since 2014. The Central Asian region today occupies an increasingly important role on the agenda of international politics due to its energy resources and geographical location. Although for two decades the region has been a zone of Russian influence, today, the PRC also plays a larger role and the region is surrounded at the junction of the ambitions of two hegemons. This makes the question of how Kazakhstan should adopt and implement a foreign policy in relations with two powers, which would be based both on strengthening sovereignty and on making a profit. The work is based on the theory of structural realism, which is supplemented by its concept – strategic hedging. Neorealism authors such as K. Woltz or R. Schweller, who explain the anarchic environment of the international system and the state's desire for power within the system, highlight the factors of the strategic environment for the state in which they adopt specific foreign policy strategies. Strategic hedging is a concrete foreign policy strategy that is based on elements of both bandwagoning and balancing policies. Faced with an environment in which the state does not want to make a choice of a particular superpower in favor of the other, the hedging strategy is an effective way to preserve its sovereignty while obtaining economic benefits from both sides. In response to systemic threats, since 2014, Kazakhstan has chosen to hedge between Russia and the PRC in its foreign policy positions to balance Russia, which Astana had previously sought to achieve with a policy of multivectorism. China's economic potential and rise to power is an opportunity for Kazakhstan's goal, however, the strategic environment created by Russia through various methods, such as surrounding Astana in an institutional framework, has prevented Kazakhstan from implementing its foreign policy guidelines and hedging between the two actors, while still remaining dependent on Russian policy.