Ķīnas un Pakistānas ekonomiskais koridors kā Ķīnas atturēšanas elements pret Indijas uzbrukumiem Kašmirā

Abstract

Maģistra darba tēma ir Ķīnas un Pakistānas ekonomiskais koridors kā Ķīnas atturēšanas elements pret Indijas uzbrukumiem Kašmirā. Ķīnas un Pakistānas ekonomiskais koridors ir Ķīnas globālās Joslas un ceļa iniciatīvas viens no lielākajiem projektiem, kurš šķērso Pakistānas okupēto Kašmiras reģionu, tādējādi radot nedrošu situāciju Indijai. Lai arī virspusēji saskatāms, ka infrastruktūru projekti nodrošina ekonomiskos ieguvumus, tomēr Pakistānas ekonomiskajam koridoram ir arī drošības dimensija. Šī darba mērķis ir analizēt Ķīnas un Pakistānas ekonomisko koridoru kā Indijas atturēšanas elementu. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek veikta teorētiskās literatūras analīze par spēļu teoriju, precīzāk Trīspusējo krīzes spēli, kas skaidro Aizstāvja, Protežē un Izaicinātāja lomas. Tās tiek aprakstītas analīzē par Ķīnas, Pakistānas un Indijas attiecību dinamiku. Visbeidzot tiek veikta analīze par ekonomiskā koridora izmantošanu Ķīnas atturēšanas stratēģijā pret Indiju Kašmirā. Attiecīgi hipotēze ir, ka Ķīna izmanto Pakistānas ekonomisko koridoru Indijas uzbrukumu atturēšanai Kašmiras reģionā. Darba gaitā izmantota kvalitatīvā pētījuma metode, teksta satura analīze. Atturēšanas pamatā ir drauda ticamība un spēja radīt izmaksas, kas nepārkāpj slieksni, pēc kura drauds zaudē savu racionalitāti un var izraisīt krīzes eskalāciju. Indijai kā post-koloniālai varai ir piemērojama Izaicinātāja loma, kurš vēlas pārņemt Kašmiru savā kontrolē. Ķīna ir spēlētājs, kurš vēlas saglabāt esošo varas sadalījumu, tāpēc atbilst Aizstāvja lomas skaidrojumam. Savukārt Protežē ir Pakistāna, kuras pozīcijai starptautiskajā sistēmā ir nepieciešams spēcīgāka spēlētāja atbalsts, turklāt Aizstāvim un Protežē ir kopīgs pretinieks. Ķīnas un Pakistānas ekonomiskais koridors šķērso Pakistānas okupēto Kašmiras daļu, pār kuru Pakistānai nav konstitucionālas tiesības un to pārvaldi pieprasa Indija. Ņemot vērā, ka Ķīnai ir stratēģiskas intereses Pakistānā, ekonomiskais koridors tiek pozicionēts kā mieru, stabilitāti un ekonomiskās attīstības veicinošs projekts. No Indijas perspektīvas tas ir drauds tās drošībai reģionā, kā arī prasībām pret Kašmiras pārvaldi, tāpēc Ķīna izmanto to kā atturēšanas līdzekli, caur kuru Indija un Pakistāna var atrisināt konfliktu un saņemt arī ekonomiskus ieguvumus. Ķīna neveido militāro spēku klātbūtni, kas potenciāli radītu vēl vairāk izmaksu un nevēlamu iznākumu. Līdz ar to ekonomiskais koridors ir līdzeklis, kurš tiek izmantots Indijas atturēšanai no centieniem mainīt esošo status quo caur uzbrukumiem, bet vienlaikus tas neļauj Pakistānai saasināt krīzi ar Indiju.

The topic of the master’s thesis is China-Pakistan Economic Corridor as an element of China’s deterrence against India’s attacks in Kashmir. The China-Pakistan Economic Corridor (CPEC) is a flagship project of China's global Belt and Road Initiative. Three infrastructure corridors merge into one that crosses the Pakistan-occupied Kashmir region, creating a precarious situation for India. Although on the surface, infrastructure projects provide economic benefits, the Economic Corridor also has a security dimension which will be revealed in this research. The aim of the research is to analyze CPEC as a deterrent towards India. To achieve this objective, an analysis of game theory is conducted focusing on the Tripartite Crisis game which explains the interactions among three players – Defender, Protégé and Challenger. The second chapter includes a description of the relations between the countries, which helps determine the role of each player according to the theoretical settings. The final chapter reveals the main aspects of China using CPEC to deter India’s attacks in Kashmir. Respectively, the hypothesis is that China is using the CPEC to deter India’s attacks in the Kashmir region. The qualitative research method, text content analysis is used during the research. As a post-colonial power, India has the applicable role of a Challenger who wants to take control of Pakistan’s controlled Kashmir. China as a power that wants to maintain the existing distribution of power is the Defender. The Protégé is Pakistan, whose position in the international system requires the support of a stronger player who will execute the deterrence. Deterrence is based on the credibility of the threat and the ability to generate costs that do not exceed a threshold beyond which the threat loses its rationality and can lead to crisis escalation. The CPEC passes through Pakistan-occupied Kashmir, over which Pakistan has no constitutional rights. Given that China has strategic interests in Pakistan, the CPEC is positioned as a project promoting peace, stability, and economic development. From India's perspective, this is a threat to its security in the region and its claims to the administration of Kashmir, so China is using it as a deterrent. Through CPEC China does not build a military presence which could bring more costs to Defender itself. Thus, the economic corridor is a tool used to deter India from trying to change the existing status quo using attacks, while at the same time preventing the escalation of crisis.