Krievijas Federācijas pielietoto kodolsignālu loma NATO kodolvalstu atturēšanas praksēs

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Krievijas Federācijas pielietoto kodolsignālu loma NATO kodolvalstu atturēšanas praksēs”. Pēdējās desmitgades nestabilā drošības situācija Eiropā ir aktualizējusi kodolieroču lomu valstu aizsardzībā un Eiropas drošības arhitektūrā. Galvenokārt, tas ir saistīts ar Krievijas revizionistisko ārpolitiku, agresīvo retoriku un pieaugošo kodolsignālu apjomu. Krievija izprot, ka kodolieroči ir destruktīvākais bruņojums, kas šobrīd pasaulē eksistē, taču, valstis tos faktiski nelieto. Līdz ar to agresīvas darbības un mutiskas manipulācijas ar kodolieročiem, kas izriet no kodolsignāliem, rada tiešus draudus citu valstu drošībai, uz kā pamata tās maina savas aizsardzības stratēģijas un pielāgo atturēšanas prakses. Krievijas īstenotie kodolsignāli NATO kodolvalstīm rada bažas par to drošību, un tās ir spiestas rīkoties, lai nepieļautu reģionālās nestabilitātes eskalāciju līdz kodolieroču lietojumam. Pētījums balstās starptautisko prakšu teorijā, pirmajā nodaļā sniedzot ieskatu Emanuela Adlera (Emanuel Adler) un Vincenta Pulio (Vincent Pouliot) skaidrojumā par to, kā prakses mijiedarbojas un transformējas, īpaši aplūkojot manipulatīvas mijiedarbības un atturēšanas prakšu teorētiskos principus. Otrā nodaļa skaidro ASV, Lielbritānijas, Francijas un NATO mijiedarbības tendences ar Krieviju starptautiskās drošības un kodolieroču jautājumos un to kodolatturēšanas prakses līdz 2014. gadam, lai izprastu, kāda prakšu fona informācija ir bijusi par pamatu līdzšinējām atturēšanas praksēm. Trešajā nodaļā tiek analizēti Krievijas īstenotajos kodolsignāli un pētīts, kā caur tiem sniegtā informācija iesaistās ASV, Lielbritānijas, Francijas un NATO kopējās kodolatturēšanas prakses izmaiņu īstenošanā. Analīzes rezultātā ir secināms, ka Krievija arvien biežāk izplata kodolsignālus, kas satur draudīgus vēstījumus par tās kodoldoktrīnas interpretācijām, triādes modernizāciju, mācībām un gatavības pakāpi, tā uzsverot Krievijas pārākumu un radot alternatīvu realitāti par esošo drošības situāciju reģionā. NATO kodolvalstis izprot, ka Krievijas īstenotie kodolsignāli tiek izmantoti kā manipulācijas instruments, taču to zināšanas par Krievijas agresīvo uzvedību reģionā un kodolieroču spējām neļauj šos signālus ignorēt. NATO kodolvalstu atturēšanas praksēs ir vērojamas izmaiņas, kas vērstas uz prakšu stiprināšanu caur paātrinātu kodolieroču modernizāciju, pielāgojot tos Krievijas kodolstājai, un operacionālo stratēģiju stiprināšanu, lai garantētu to atturēšanas kapacitātes efektivitāti. Izmaiņas balstās aktoru zināšanās par nestabilo drošības vidi un pastiprinātajiem kodoldraudiem, atsaucoties uz Krievijas kodolsignāliem par tās kodolspēku modernizāciju, gatavību, izvietošanu reģionā, kā arī draudiem par to lietojumu.

The topic of the Master's thesis is “The Role of Nuclear Signals Used by the Russian Federation in the Deterrence Practices of NATO Nuclear States”. The relevance of nuclear weapons in national defence and the European security architecture has been underscored by the unsteady security situation in Europe during the past decade. Primarily, this is due to Russia’s revisionist foreign policy, aggressive rhetoric, and nuclear signals. Aggressive actions and verbal manipulation of nuclear weapons brought on by nuclear signals directly threaten the security of other actors, prompting them to alter their defence plans and deterrence techniques. As a result of Russia's nuclear signals, the nuclear-armed members of NATO are compelled to take action to prevent regional instability from escalating to the use of nuclear weapons. The study is based on the theory of international practices, and the first chapter gives an overview of Emanuel Adler and Vincent Pouliot's explanation of how practices interact and transform, paying particular attention to the manipulative interaction and deterrence practices. In order to understand what background knowledge has been the basis of the deterrence practices up to this point, the second chapter explains the trends in the interactions of the US, Great Britain, France, and NATO with Russia on international security and nuclear weapons issues as well as their nuclear deterrence practices up until 2014. The third chapter presents the analysis of the nuclear signals expressed by Russia and how the knowledge gained from them is used to alter the nuclear deterrence practices of the US, Great Britain, France, and NATO. The analysis leads to the conclusion that Russia is increasingly disseminating nuclear signals with threatening messages about interpretations of its nuclear doctrine, modernization of the triad, training, and readiness level to emphasize its superiority and create a false reality about the region's current security situation. NATO's nuclear powers understand that Russia's nuclear signals are being used as a tool of manipulation, but their knowledge of Russia's aggressive behaviour in the region and its nuclear weapons capabilities do not allow these signals to be ignored. NATO is adjusting its nuclear deterrence procedures with the goal of strengthening procedures by speeding up the modernisation of nuclear weapons, adapting them to Russia's nuclear posture, and strengthening operational procedures to ensure the efficacy of their deterrent capacity. The adjustments are made in response to the actors’ awareness of the deteriorating security situation and the rising nuclear dangers, including Russia's nuclear signals on the modernization, readiness, deployment, and threat of use of its nuclear forces.