Taivānas diplomātisko partneru saglabāšana Ķīnas Tautas Republikas ekonomisko faktoru ietekmē

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Taivānas diplomātisko partneru saglabāšana Ķīnas Tautas Republikas ekonomisko faktoru ietekmē”. Maģistra darba ietvaros tiek analizēts tas, kāda ir Taivānas īstenoto diplomātisko partneru saglabāšanas stratēģija ĶTR faktora ietekmē kopš 2016. gada, kad par Taivānas prezidenti kļuva Cai Inveņa (Tsai Ing-wen). Darbā izvirzītā hipotēze ir: Taivānas diplomātisko partneru skaita samazināšanos nosaka ĶTR ekonomiskā kapacitāte. Ķīnas Republika Taivānā (Taivāna) ir pašpārvaldīta teritorija ar suverēnu parlamentu un izpildvaru. Tā nav starptautiski atzīta valsts, taču ar to diplomātiskas attiecības uztur trīspadsmit valstis. Kopš Cai nākšanas pie varas, Taivāna ir zaudējusi deviņus diplomātiskos partnerus, vainojot ĶTR pie to apzinātas “pārvilināšanas”, apzinoties tās finansiālo pārākumu un sadarbības attīstības iespējas. Lai uzturētu spēcīgāku pozīciju starptautiskajā vidē, Taivāna veido ciešas ekonomiskās attiecības ar tās diplomātiskajiem partneriem, kā arī tiem piedāvā ārvalstu palīdzību (foreign aid) caur tās Ārlietu ministrijas pakļautībā izveidotu īpašu sadarbības un attīstības fondu. Maģistra darbs tiek balstīts uz starptautisko attiecību neoreālisma teoriju, kuras ietvaros valsts uzvedību nosaka pastāvošo sistēmu veidojošie ārējie faktori – anarhija un varas sadalījums. Analīzes ietveros uzmanība tiek pievērsta gan varas, gan ekonomisko attiecību nozīmei. Darbs sastāv no trim nodaļām: pirmajā nodaļā tiek aprakstīta varas un ekonomisko attiecību nozīme neoreālismā, otrajā nodaļā tiek vērsta uzmanība Taivānas un ĶTR politiskās dinamikas attīstībai, savukārt trešajā nodaļā tiek analizēta Taivānas stratēģija pret ĶTR īstenoto politiku un to attiecību dinamikas maiņu noteicošie faktori. Taivānas diplomātisko partneru saglabāšanas stratēģija, galvenokārt, balstās uz spēcīgu ekonomisko attiecību veidošanu, kā arī ārvalstu palīdzības projektu sniegšanu. Ekonomiskās attiecības tiek veidotas pēc “win-win” koncepta, taču ne mazāk svarīgu lomu spēlē arī ārvalstu palīdzības projekti tautsaimniecībai būtiskās nozarēs. Kopš Cai kļūšanas par Taivānas prezidenti, ĶTR ir pastiprinājusi politisko spiedienu – Taivānas diplomātiskie partneri tiek pārliecināti par labu attiecību maiņai ar finansiālu līdzekļu palīdzību, kā arī potenciāli lielākām sadarbības iespējām. Šāda ĶTR rīcība liecina par signālu Taivānai, ka tās īstenotā politika nav tai pieņemama.

The title of the master’s thesis is “The Preservation of Taiwan’s Diplomatic Partnerships Influenced by Economic Factors from the People’s Republic of China”. This research analyzes the Taiwanese strategy for preserving its diplomatic partners under the influence of the PRC since 2016, when Tsai Ing-wen became the President of Taiwan. The research tests following hypothesis: the decrease of Taiwanese diplomatic partners is determined by the economic capacity of the PRC. The Republic of China (Taiwan) is a self-governing territory with a sovereign parliament and executive power. It is not an internationally recognized state, however thirteen countries maintain diplomatic relations with it. Since Tsai came to power, Taiwan has lost nine diplomatic partners, blaming the PRC for deliberately “luring” them, while being aware of its financial superiority and the potential for cooperation. In order to maintain a stronger position in the international environment, Taiwan is developing close economic relations with its diplomatic partners, as well as offering them foreign aid through a special cooperation and development fund established under the Ministry of Foreign Affairs. The thesis is based on the international relations theory of neorealism, in which the behavior of the state is determined by the external factors that make up the existing system – anarchy and the distribution of power. The research focuses on the importance of both power and economic relations. The thesis consists of three chapters: the first chapter describes the importance of power and economic relations in neorealism, the second chapter focuses on the development of the political dynamics of Taiwan and the PRC, while the third chapter examines Taiwan’s strategy towards the policies pursued by the PRC and the determinants of changing the dynamics of their relations. Taiwan’s strategy for preserving its diplomatic partners is mainly based on building strong economic relations as well as providing foreign aid projects. Economic relations are formed according to the “win-win” concept, but no less important role is played by the foreign aid projects in the key sectors of Taiwan’s diplomatic partners. Since Tsai became Taiwan’s president, the PRC has increased its political pressure – Taiwan’s diplomatic partners are convinced for relations with the PRC through financial means, as well as potentially greater opportunities for cooperation. Such behavior by the PRC sends a clear signal to Taiwan that its policy is unacceptable.