Sabiedrībā balstītu pakalpojumu elementi personu ar invaliditāti atbalsta pakalpojumos Latvijā

Abstract

Nosaukums: Sabiedrībā balstītu pakalpojumu elementi personu ar invaliditāti atbalsta pakalpojumos Latvijā Pētāmā problēma: Personu ar invaliditāti īpatsvars pasaulē un Latvijā turpina palielināties, taču neskatoties uz Pasaules Veselības organizācijas ieviesto sistēmu visu nozaru sadarbībai ar iekļaujošu pieeju, Latvijā joprojām dominē finansiālie un institūcijās nodrošināti atbalsta pakalpojumi, neveidojot vienotu, secīgu atbalsta programmu. Pētījuma mērķis: Noskaidrot kādi ir Sabiedrībā balstītu pakalpojumu elementi personu ar invaliditāti atbalsta programmās Latvijā izmantojot Sabiedrībā balstītu pakalpojumu (Community – based rehabilitation) matricu. Pētījuma metodes: Jaukta tipa pētījums – gadījuma pētījuma dizains. Kvalitatīva datu apstrādes metode, apkopojot personu ar invaliditāti atbalsta pakalpojumus Latvijā un to tiesisko regulējumu, atlasot to no Invaliditātes politikas un invaliditātes noteikšanas sistēmas Latvijā publicētajām galvenajām atbalsta programmām un daļēji strukturētām intervijām ar programmu vadītājiem, un sistematizējot to pēc Sabiedrībā balstītu pakalpojumu vadlīnijās esošās matricas. Pētījuma rezultāti: Sabiedrībā balstītu pakalpojumu elementi tika identificēti visos apkopotajos personu ar invaliditāti atbalsta pakalpojumos Latvijā. Visvairāk tika konstatēts veselības komponentē esošo elementu skaits, savukārt vismazāk – izglītības komponentē. Tika identificēti veselības profilakses, rehabilitācijas, algota darba, sociālās aizsardzības, asistenta un nevalstisku organizāciju personu ar invaliditāti interešu pārstāvēšanai elementu nodrošināšana Latvijā pilnā vai daļējā apmērā, ietverot visas ieteiktās aktivitātes. Latvijā mazāk nekā puse no ieteikumiem tika identificēta pirmsskolas, finansiālo pakalpojumu, kopienas mobilizācijas un pašpalīdzības grupu elementos. Secinājumi: Analizējot pieejamo literatūru par personu ar invaliditāti atbalsta programmām Latvijā izmantojot Sabiedrībā balstītu pakalpojumu matricu, tika identificētas 105 nodrošinātās aktivitātes, kas lielākoties tiek nodrošinātas veselības, iztikas un sociālā atbalsta pakalpojumu veidā. Intervējot programmu vadītājus, kas nodrošina personu ar invaliditāti atbalsta programmas Latvijā, tika papildināta informācija par pusi no visām identificētajām aktivitātēm, papildinot informāciju par veselības, iztikas un sociālo pakalpojumu elementa aktivitātēm. No 153 uzskaitītajām Sabiedrībā balstītu pakalpojumu elementu aktivitātēm tika identificēta viena ceturtdaļa pakalpojumu, kas ir pieejama visām personām ar invaliditāti Latvijā. Maģistra darbs sastāv no 92 lapaspusēm, iekļauj 2 attēlus, 5 tabulas un 4 pielikumus.

Title: Elements of Community-based rehabilitation in support services for persons with disabilities in Latvia Researh problem: The number of persons with disabilities in the world and in Latvia continues to increase, but despite the system implemented by the World Health Organization for the cooperation of all sectors with an inclusive approach, financial and support services provided by institutions still dominate in Latvia, without creating a single, consistent support program. Research aim: To find out what are the elements of Community-based rehabilitation in support programs for persons with disabilities in Latvia by using the Community-based rehabilitation matrix Research methods: Mixed research – case study design. Qualitative data processing method, collecting support services for persons with disabilities in Latvia and their law regulation, selecting it from the main support programs published in Disability Policy and Disability Assessment System in Latvia and semi-structured interviews with program managers, and systematizing it according to Community – based rehabilitation matrix. Research results: Elements of Community - based rehabilitation were identified in all collected support services for persons with disabilities in Latvia. The number of elements in the health component was the highest, while the number of elements in the education component was the lowest. Full or partial provision of health prevention, rehabilitation, wage employement, social protection, personal assistance and organizations for people with disabilities elements in Latvia were identified, including all recommended activities. In Latvia, less than half of the recommendations were identified in the elements of early childhood care and education, financial services, community mobilization and self-help groups. Conclusions: Analyzing the available literature on support programs for persons with disabilities in Latvia using the Community-based rehabilitation matrix, 105 provided activities were identified, which are mostly provided in the form of health, livelihood and social support services. By interviewing program managers who provide support programs for persons with disabilities in Latvia, information was added on half of all identified activities, adding information on the activities of the health, livelihood and social element. One quarter from 153 of all listed Community-based rehabilitation activities are available to persons with disabilities in Latvia. The master’s thesis consists of 92 pages, includes 2 images, 5 tables and 4 attachments.