Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorIeva Kalve-
dc.contributor.authorDāvis Eduards Skuja-
dc.contributor.otherMedicīnas fakultātelv-LV
dc.contributor.otherFaculty of Medicineen-UK
dc.date.accessioned2020-08-14T08:48:59Z-
dc.date.available2020-08-14T08:48:59Z-
dc.date.issued2020-
dc.identifier.urihttp://hdl.handle.net/123456789/1371-
dc.descriptionMedicīnalv-LV
dc.descriptionMedicineen-UK
dc.descriptionVeselības aprūpelv-LV
dc.descriptionHealth Careen-UK
dc.description.abstractIevads. Medicīnas studijas ir vienas no akadēmiski un emocionāli smagākajām profesijas izvēlēm. Tas ir tādēļ, ka laiks un psihoemocionālā piepūle, kas ir jāiegulda studijās, ir milzīgs. Balstoties uz Pasaules veselības organizācijas datiem, depresija ir galvenais darba nespējas cēlonis visa pasaulē. Mērķis. Pētījuma mērķis bija noskaidrot depresijas un trauksmes simptomu sastopamību studentu vidū, pārbaudīt vai medicīnas studentu vidū tas ir augstāks un vai studiju ilgumam ir ietekme uz simptomu izteiktību. Pētnieciskā darba hipotēze: depresijas un trauksmes simptomu sastopamības risks medicīnas studentu vidū ir augstāks kā kopējā populācijā. Materiāli un metodes. Pētijums tika veikts Latvijā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada janvārim. Dati tikai ievākti, izplatot anketu interneta vidē. Jautājumi anketai tika ņemt no Ģeneralizētās trauksmes skalas 7 (GAD-7) un Pacienta veselības pārbaudes 9 (PHQ-9) depresijas skalas. Dati tika apstrādāti izmantojot IBM SPSS. Rezultāti. Pētījumā tika noskaidrots, ka starp 732 respondentiem depresijas simptomi ir 59,4% studentu un trauksmes pazīmes ir 38% Latvijas studentu . Tika pierādīts, ka depresijas un trauksmes līmenis studentu vidū ir aptuveni 11 reižu augstāks nekā Latvijas populācijā kopumā un atsķirība ir statistiski nozīmīga (P<0.001) . Depresijas līmenis medicīnas studentu vidū bija par 2% augstāks nekā citu specialitāšu studentiem, bet atšķirība nebija statistiski nozīmīga (P>0.05). Trauksmes līmenis medicīnas studentu vidū bija par 5,6% zemāks, bet atšķirība nebija statistiski nozīmīga (P>0.05). Tika pierādīts, ka trauksmes līmenis Latvijas medicīnas studentu vidū ir aptuveni tāds pats, kā pasaulē kopumā (P>0.05) ., bet depresijas līmenis ir divas reizes augstāks. 89% no studentiem uzskata, ka studijas ir vismaz kā daļējs iemesls viņu pašsajūtai. Secinājumi. Apkopojot visus iegūtos datus, var secināt, ka depresija un trauksme ir nopietna problēma starp Latvijas studentiem. Studentu vidū tā ir 11 reižu biežāka nekā Latvijas populacijā kopumā.lv-LV
dc.description.abstractIntroduction: Medical education is considered to be one of the most academically and emotionally demanding training programs out of any profession, because the time and emotional commitment necessary for medical students to devote to their training is extensive. In addition, the effects of depression can dramatically affect a person’s ability to function and live a rewarding life. Aim. The aim of this study was to estimate the prevalence of anxiety and depression symptoms in medical students of Latvia. Materials and Methods: This study was conducted in Latvia from October 2019 to January 2020 using survey design. Questions were taken from GAD-7 Anxiety scale and from PHQ-9 Depression scale. Data were analyzed using IBM SPSS. Results: Among 732 participants (364 medical students, 368 other profession students), the prevalence of self-reported anxiety was 38.0% (N=278) Anxiety rate among students was 34.8% (P<0.001) higher, when compared to population. Medical students had 5.6% lower (P>0.05) anxiety rate, when compared to other profession students. The prevalence of self-reported depression was 59.4% (N=435). Suicidal ideation was 32.9% (N=241). Depression rate among students was 54.5% (P<0.001) higher, when compared to population. Medical students had 2.0% higher (P>0.05) depression rate, when compared to other profession students. Suicidal ideation was 2.3% higher among medical students (P>0.05). When compared to other country medical students, Latvian students had two times higher rate of depression (P<0.001). 89% (N=656) of participants approved, that studies are at least partial reason for their feelings. Conclusions: Results of this study showed that the prevalence of self-reported anxiety symptoms, depression and suicidal ideation in medical students is notably higher compared to the general population in Latvia.en-UK
dc.language.isolv-LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv-LV
dc.publisherRīga Stradiņš Universityen-UK
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.subjectTrauksmelv-LV
dc.subjectdepresijalv-LV
dc.subjectmedicīnas studentilv-LV
dc.subjectstudenti.lv-LV
dc.subjectAnxietyen-UK
dc.subjectdepressionen-UK
dc.subjectmedical studentsen-UK
dc.subjectstudents.en-UK
dc.titleTrauksmes un depresijas simptomu sastopamība medicīnas studentu vidūlv-LV
dc.title.alternativePrevalence of anxiety and depression symptoms among medical studentsen-UK
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/otheren-UK
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.