Eiropas Savienības sauszemes transporta infrastruktūras attīstības projektu lietderības izvērtējuma metodoloģiju analīze. Rail Baltica gadījuma izpēte

Abstract

Šis pētījums pēta sauszemes transporta infrastruktūras lietderības metodoloģijas un to pilnveidošanas iespējas. Pētījumā konstatēts, ka nav kvalitatīvu kvantitatīvo datu uz kā pamata tiek veidoti nākotnes pieņēmumi izdevumu-ieguvumu analīzēs un nav atgriezeniskās saites starp projekta plānotajiem un faktiskajiem rezultātiem, tādējādi netiek sekmēta metodoloģijas attīstība. No 2021. līdz 2027.gadam ES transporta infrastruktūrā tiks ieguldīti 25.8 miljardi eiro, Baltijā tiek realizēts ātrgaitas dzelzceļa projekta Rail Baltica realizācija, kura prognozētās izmaksas ir trīskāršojušās un tiek lēsts, ka varētu sasniegt pat 20 miljardus eiro. Autors balstoties uz teorijas un zinātniskās literatūras atziņu analīzi, un ES projektu lietderības izvērtēšanas metožu analīzi, izstrādā vadlīnijas (modeli) sauszemes transporta infrastruktūras projektu, īpaši Rail Baltica, lietderības izvērtēšanas metodoloģijas pilnveidei, tai skaitā palīdzot izvēlēties piemērotāko izvērtēšanas metodi. Pētījumā tika pielietotas monogrāfiskās analīzes metode, salīdzinošās analīzes metode, analīzes un sintēzes metode un kvalitatīvā pētījuma metode – ekspertu intervijas. Autors pētījuma rezultātā ir izstrādājis vadlīnijas metodoloģijas uzlabošanai, kas sastāv no sešiem ieteikumiem kā arī sagatavojis sešus konkrētus priekšlikumus. Priekšlikumi adresēti gan likumdevējiem, gan projektu pasūtītājiem gan pētniekiem, kas varētu turpināt darbu lietderības metodoloģiju pētniecībā. Priekšlikumu mērķis ir iniciēt lietderības izvērtēšanas metodoloģiju attīstību, kvalitatīvu datu savlaicīgu iegūšanu un izvērtējumu kļūdu mazināšanu. Darbs sagatavots uz 70 lappusēm, tajā iekļautas 18 tabulas, 16 attēli un izmantots 51 literatūras avots. Darbam pievienots viens pielikums.

This study examines the various feasibility methodologies of land transport infrastructure and possibilities for improvements. The study finds that future cost-benefit analyses are based on inadequate quantitative data and lack feedback between planned and actual project outcomes, thereby hindering the development of the methodology. From 2021 to 2027, the EU will invest 25.8 billion euros in transport infrastructure and in the Baltics the implementation of the high-speed railway project Rail Baltica is ongoing at full speed, which has experienced tripled estimated costs and could potentially reach up to 20 billion euros. Based on the analysis of theory, scientific literature, and evaluation methods for EU projects, the author develops guidelines (a model) for improving the feasibility evaluation methodology of land transport infrastructure projects, particularly Rail Baltica, and assists in the selection of the most suitable evaluation method. The study employs methods such as monographic analysis, comparative analysis, analysis and synthesis, and qualitative research through expert interviews. As a result, the author has formulated guidelines for methodology improvement, consisting of six recommendations, and has prepared six specific proposals. These proposals are directed towards legislators, project sponsors, and researchers who may continue working on feasibility methodology research. The aim of the proposals is to initiate the development of feasibility evaluation methodologies, timely acquisition of quality data, and reduction of evaluation errors. The work comprises 70 pages, including 18 tables, 16 figures, and references to 51 literature sources. One appendix is included with the work.