Sieviešu vadītāju grupas supervīzijas pieredze

Abstract

Šī kvalitatīvā, fenomenoloģiskā pētījuma mērķis bija izpētīt, kāda ir sieviešu vadītāju pieredze grupas supervīzijās. Pētījumā tika meklētas atbildes uz jautājumiem: kāda ir sieviešu vadītāju grupas supervīzijas kā profesionālā konsultatīvā atbalsta pieredze; kā dalībnieces raksturo iegūto pieredzi grupas supervīzijā; kādi bija grupas supervīzijas pieredzes pozitīvie aspekti; kādi bija grupas supervīzijas pieredzes negatīvie aspekti; kas no iegūtās pieredzes noderēs vai tiks pielietots arī turpmāk profesionālajā darbībā; par kādiem profesionālās darbības jautājumiem sievietes vadītājas grupas supervīzijā ieguva daudzveidīgāko vai noderīgāko pieredzi. Darba aktualitāti pamatoja fakts, ka Latvijā maz ir pētīts, kādu profesionālo atbalstu izmanto sievietes vadītājas un kāda profesionālā atbalsta loma ir grupas supervīzijai. Tāpat Latvijā nav veikti kvalitatīvi pētījumi par sieviešu vadītāju grupas supervīzijas pieredzi. Pētījumā piedalījās sešas sievietes vadītājas, kuras ir vecumā no 34 līdz 50 gadiem, kuras strādā privātajā sektorā, kurām kā vadītājām darba pieredze ir no 2 līdz 24 gadiem, nav iepriekšējas grupas supervīzijas pieredzes. Sieviešu vadītāju grupas supervīzijas dzīvās pieredzes izzināšanai tika izvēlēts fenomenoloģijas pētījuma dizains un datu analīzei interpretatīvi fenomenoloģiskās analīzes metode. Pētījumā kā intervence tika veiktas piecas klātienes grupas supervīzijas sesijas sievietēm vadītājām, pēc kurām ar daļēji strukturēto interviju palīdzību, Zoom attālinātā tiešsaistē es ieguvu individuālus dalībnieču stāstus par grupas supervīzijas pieredzi. Datu analīzes rezultātā izgaismojās piecas virstēmas ar trim līdz astoņām apakštēmām katrai. Pētījuma rezultāti atspoguļo, ka grupas supervīzija var būt vērtīgs profesionālais atbalsts sievietēm vadītājam. Supervīzija var palīdzēt iegūt atbildes un risinājumus uz dažādiem jautājumiem, kā arī sniegt iespēju vadītājām būt kopā un mācīties no citu dalībnieču pieredzes. Būtiska loma ir drošai, uzticamai un atbalstošai videi, grupai un tās mijiedarbībai, kā arī supervizora darbam. Lielākajai daļai dalībnieču grupas supervīzijas pieredzes negatīvie aspekti saistījās ar emocionālām grūtībām, satraukumu un nedrošību grupas supervīzijas sākumā, kā arī ar grūtībām pieņemt citu vai izteikt savu viedokli. Aktuāli jautājumi vadītājām grupas supervīzijā bija arī emociju regulācija un emocionalitāte profesionālajā darbībā. Šī pētījuma rezultāti var būt noderīgi supervīzijas kā profesionālā atbalsta popularizēšanai uzņēmējdarbības vidē un profesionālā atbalsta sniegšanai vadītājām. Tāpat pētījumā atklātais var palīdzēt supervizoriem, gatavojoties vadīt supervīzijas grupas sievietēm vadītājām.

This qualitative, phenomenological research explored the lived experience of women managers in group supervision. During the study, answers to the following questions were searched: What is the lived experience of women managers in group supervision as professional counseling support? How do participants describe their experience? What were the positive aspects of the group supervision experience? What were the negative aspects of the group supervision experience? What will be helpful or be applied from the gained group supervision experience in further professional activities? During group supervision, on which professional issues did women managers achieve the most diverse or valuable experience? The significance of this study is based on the knowledge that there is limited research on what kind of professional support women managers use. Also, there is little knowledge of the role of group supervision as professional support for women managers. Moreover, qualitative studies on the group supervision experience of women managers subject have not been carried out in Latvia. The study involved six women managers, aged 34-50, working in the private sector, with managerial experience from 2 to 24 years without prior experience in group supervision. The phenomenological design and interpretative phenomenological analysis as data analysis methods were selected to study the lived experience of women managers in group supervision. Five face-to-face group supervision sessions for female managers were conducted as an intervention in this study. After group supervision sessions, semi-structured, Zoom remote online interviews were performed to obtain individual women managers' experience stories. As a result of data analysis, five group experiential themes were illuminated with three to eight group-level sub-themes. The results of this study reflect that the group's supervision can be valuable professional support for women managers. Group supervision can help get answers and solutions to various issues and provide an opportunity to be together and learn from the other members' experiences. The safe, reliable, and supportive environment, the group and its interaction, and the supervisor's work are essential aspects of a positive group supervision experience. For most members, the negative aspects of the group's supervision experience related to emotional difficulties, anxiety, and insecurity at the beginning of the group's supervision, as well as the problems were to adopt another or express own views. Emotionality and emotional regulation in professional activity were also topical issues for women managers in group supervision. The results of this study can help promote supervision as professional support in the business environment and as professional support for women managers. Also, this study's results can help supervisors prepare before running a group supervision session for women managers.