Supervizora profesionālās darbības kvalitātes kritēriji, to veidojošās komponentes un novērtējums supervizoru profesionālajā praksē

Abstract

Pētījuma mērķis ir izpētīt supervizora profesionālās darbības kvalitātes kritērijus, to komponentes un novērtējumu supervizoru profesionālajā praksē. Pētījuma jautājumi: 1. Kādus supervizora profesionālās darbības kritērijus un to komponentes izvirza Latvijas supervizoru profesionālo darbību nosakošie dokumenti? 2. Kādus supervizoru profesionālās darbības kritērijus nosauc un raksturo Latvijas supervizori un Supervīzijas izglītības programmu vadītāji? 3. Kā Latvijas supervizori novērtē savas profesionālās darbības kvalitātes kritērijus? Pētījuma dizains ir izvēlēts balstoties pragmatisma pieejā – secīgais izpētes jauktā pētījuma dizains, kurš sastāv no 2 posmiem – kvalitatīvo datu posms, kam seko kvantitatīvo datu posms. Pirmā posma 1.apakšposmā veikta dokumentu atlase un analīze (n = 3), 2.apakšposmā veiktas intervijas ar programmu “Supervīzija” vadītājiem (n = 4) un supervizoriem (n = 5). Iegūtajiem kvalitatīvajiem datiem veikta deduktīvā kontentanalīze (Elo & Kyngäs, 2008), pamatojoties uz Visaptverošās kvalitātes vadības teoriju. Balstoties uz pirmā posma rezultātiem, otrajā posmā tika izstrādāta aptauja “Supervizoru profesionālās darbības kvalitātes kritēriju novērtējums praksē”. Ar aptauju iegūti kvantitatīvi dati no praktizējošiem, sertificētiem Latvijas supervizoriem (n = 72). Aptaujas dati analizēti ar aprakstošo statistiku, izmantojot IBM SPSS Statistics. Pētījuma rezultātā identificēti 44 (n = 44) supervizoru profesionālās darbības kritēriji 7 no 8 Visaptverošas kvalitātes vadības (VKV) principiem. Katrai no kritēriju kategorijām identificēta atbilstoša komponenšu grupa atslēgvārdu veidā. Supervizori savā profesionālajā praksē 25 (n = 25) no kvalitātes kritērijiem, novērtēja kā vienmēr izmantojamus. 14 (n = 14) kritērijus supervizori novērtē kā bieži izmantojamus, 2 (n = 2) kā dažreiz izmantojamus un 3(n = 3) kā reti izmantojamus. Rezultāti ļauj secināt, ka lielāko daļu jeb 89% no visiem identificētajiem kritērijiem supervizori uzskata par būtiskiem supervizora profesionālajā praksē. Šī pētījuma rezultāti dod pirmo ieskatu supervizoru profesionālās darbības kritērijos, to komponentēs kvalitātes vadības kontekstā un novērtējumu supervizoru profesionālajā praksē. Pētījums var palīdzēt veidot vienotu, apzinātu izpratni par supervizoru profesionālās darbības kvalitātes kritērijiem un to lomu kvalitātes uzlabošanā profesijas nākotnē.

The purpose of his study was to research the quality criteria of the supervisor's professional practice, forming components and evaluation in the professional praxis of supervisors. The research questions was: 1) What quality criteria of the supervisor's professional practice and their forming components highlight the documents which define supervisor's professional practice? 2) What quality criteria of the supervisor's professional practice and their forming components highlight the supervisors-experts in their praxis and directors of educational programs “Supervision”? 3) How supervisors evaluate defined quality criteria in their professional praxis? Pragmatism approach and exploratory sequential mixed method design was chosen as a methodology for the research. The method consisted of two stages - qualitative and following quantitative stage. Quantitative stage consisted of two sub-stages – analysis of documents and semi-structured interviews with supervisors-experts and directors of education programs. First, the document selection and analysis was done (n = 3), then was interviewed supervisors (n = 5) and directors of educational programs (n = 4). All data set was analysed using qualitative deductive content analysis (Elo & Kyngäs, 2008) which was based on model of Total quality management. Qualitative stage results were the base for survey developing “Evaluation of quality criteria in the supervisor's professional praxis” in the quantitative stage. Quantitative data was obtained from certified supervisors in Latvia (n = 72). The data was analysed using descriptive statistics and conclusion statistics by IBM SPSS Statistics software. The main results highlighted 44 quality criteria (n = 44) of the supervisor's professional practice in 7 of 8 TQM principles. The set of components was identified as a keywords for category of criteria. Supervisors evaluated 25 (n = 25) criteria as always practiced, 14 (n = 14) as often practiced, 2 (n = 2) – sometimes practiced and 3 (n = 3) – rarely practiced. Results allow to make a conclusion, that 89% of defined criteria evaluated as always and often practiced. The results of this research is the first insight on quality criteria of the supervisor's professional practice, forming components in a context of quality management and evaluation in the professional praxis of supervisors. This research could ensure common, deliberate understanding about the quality criteria of the supervisor's professional practice and their role in quality assurance of the profession in the future.