Supervīziju izvērtējums valsts iestādē

Abstract

Pētījums “Supervīziju izvērtējums valsts iestādē” tapis sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ar mērķi izpētīt supervīziju lietderību valsts iestādē, lai sniegtu rekomendācijas procesa organizēšanai. Pētījumā tiek rastas atbildes uz sekojošajiem jautājumiem: 1) Kādas ir organizācijas skatījumā lietderīgas supervīzijas un to turpmāka lietderīga organizēšana iestādē? 2) Kādas ir iestādes darbinieku skatījumā lietderīgas supervīzijas? 3) Kāds ir supervīziju īstenošanas process un darbinieku subjektīvais vērtējums par to organizēšanu un piedzīvoto tajās? 4) Kādi ir ieteikumi turpmākai lietderīgu supervīziju organizēšanai iestādē? Lai sasniegtu mērķi un gūtu atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, par vispiemērotāko dizainu tika atzīts darbības pētījums, kas balstīts pragmatisma paradigmā. Pētījums sastāv no četriem posmiem, kas secīgi īstenoti, veidojot pirmo ciklu turpmākai darbību uzlabošanai pētāmajā iestādē. Pirmajā posmā – daļēji strukturētā intervija ar pētījuma pasūtītāja pārstāvi, kas analizēta tematiski. Otrajā posmā – trīs apakšposmi: 1) VID darbinieku aptaujas anketa (n = 428), kam aprēķināti aprakstošās statistikas rādījumi; 2) Pirmā fokusgrupas diskusija ar darbiniekiem, kuri pieredzējuši iestādes organizētās supervīzijas agrāk (n = 5), analizēta tematiski; 3) dokumentu analīze sekundārajiem datiem – 2020. gadā aizpildīto aptaujas anketu kvalitatīvo datu induktīvā kontentanalīze (n = 35). Trešajā darbības pētījuma posmā veikta Otrā fokusgrupas diskusija, kurā piedalījās iestādes struktūrvienības 12 darbinieki (n = 12), kuriem tikko novadītas piecas komandas supervīzijas. Otrajai fokusgrupai veikta induktīvā kvalitatīvā kontentanalīze. Ceturtajā posmā – prezentācijas diskusija ar pētījuma pasūtītāju. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka iestādē notiek supervīziju ieviešana, apzinoties, ka tas ir ilgstošs, visaptverošs process, iesaistoties gan organizētājiem, gan darbiniekiem un paredzamie rezultāti vērtējami ilgtermiņā, izprotot patiesās darbinieku supervīziju vajadzības. Pētījuma rezultāti liecina par supervīziju iespējamu noderīgumu darbinieku atbalsta vajadzībās. Minētas vēlamās tēmas, no kurām kā vislietderīgākā atzīta izdegšanas novēršana. Darbinieki uzskata, ka supervīzijas var mainīt domāšanu un attieksmi pret darbu, bet, lai tas notiktu un būtu lietderīgi, būtiski pievērst uzmanību konkrētiem priekšnosacījumiem, kas saistīti ar organizēšanu, iepazīstināšanu, supervīziju procesa realizēšanu un supervizora kvalitātēm. Veiktais pētījums ir atbalsts un palīgmateriāls turpmākai lietderīgu supervīziju organizēšanai VID un var kalpot arī par supervīziju lietderības kritēriju izvērtēšanu citās vidēs, tostarp valsts pārvaldes iestādēs.

The study “Supervision assesment at the public authority” was made in cooperation with the State Revenue Service with the aim of investigating the utility of supervision in a state institution in order to provide recommendations for organizing the process. The research finds answers to the following questions: 1) What are useful supervisions from the point of view of the organization and their further effective organization in the institution? 2) What are the useful supervisions from the point of view of the employees of the institution? 3) What is the supervision implementation process and employees' subjective evaluation of their organization and what they experienced? 4) What are the recommendations for further organization of useful supervisions in the institution? In order to achieve the goal and get answers to the questions raised, the most suitable design was an action research based on the pragmatism paradigm. The study consists of four stages, implemented in sequence, forming the first cycle for further improvement of activities. In the first stage – a semi-structured interview with a representative of the research client, analyzed thematically. In the second stage – three sub-stages: 1) SRS employee survey questionnaire (n = 428), descryptive statistics; 2) the first focus group discussion with employees who experienced supervisions in 2020 (n = 5), analyzed thematically; 3) document analysis for secondary data – inductive content analysis of the qualitative data of the questionnaires completed in 2020 (n = 35). In the third stage, the second focus group discussion was conducted, in which 12 employees of the institution's structural unit (n = 12) participated, who have just been given five team supervisions (inductive qualitative content analysis). In the fourth stage – a discussion and the presentation with the client of the study. The results of the study allow us to conclude that the introduction of supervision is taking place in the institution, realizing that it is a long-term, comprehensive process involving both organizers and employees, and the expected results should be evaluated in the long term, understanding the true needs of employee supervision. The results of the study indicate the possible usefulness of supervision in the support needs of employees. Prevention of burnout is mentioned as the most important desired topic in the supervisions. The following criteria are important in the implementation of effective supervision, introduction, implementation of the supervision process and the supervisor's qualities. The conducted research is a support and auxiliary material for the further organization of effective supervisions in the SRS and can also serve as an evaluation of the criteria of the effectiveness of supervisions in other environments, including state administrative institutions.