Latvijas Bankas komunikācija par uzkrājumiem ar pašnodarbinātām personām.

Abstract

Šis pētnieciskais darbs “Latvijas Bankas komunikācija par uzkrājumiem ar paršnodarbinātām personām” ir veltīts efektīvas uzvedības maiņas komunikācijas stratēģijas izstrādei AIDA modeļa un izredžu teorijas ietvarā, lai veicinātu pašnodarbinātu personu finansiālo noturību un uzkrājumu veidošanas paradumus ilgtermiņā. Ņemot vērā pašnodarbinātu personu finansiālās situācijas trauslumu un zemo sociālās aizsardzības līmeni, darba galvenais mērķis ir izstrādāt tādu komunikācijas stratēģiju, kas šo mērķgrupu veiksmīgi uzrunā un veicina pozitīvas izmaiņas uzkrājumu veidošanas kultūrā. Pašnodarbinātas personas tiek identificētas kā riska grupa ar zemu finansiālo noturību un sociālās aizsardzības līmeni, kas izriet no izvēlētās saimnieciskās darbības formas, kas dod iespēju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas minimālā apmērā vai neveikt tās vispār. Mazas sociālās apdrošināšanas iemaksas kombinācijā ar nepietiekamiem uzkrājumiem padara šo grupu neaizsargātu pret ekonomiskām svārstībām un pakļauj sociāliem riskiem, kas var būtiski ietekmēt šo personu dzīves kvalitāti. Tā kā pašnodarbinātām personām ir zema motivācija maksāt nodokļus un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā laba alternatīva tiek uzskatīta personīgo uzkrājumu veidošana vismaz trīs mēnešu ienākumu apjomā, kas pasargātu šo grupu no negaidītiem finansiāliem satricinājum krīzes situācijās un ļautu labāk sagatavoties plānotiem dzīves cikla notikumiem. Pētījuma teorētiskā daļa ietver pārskatu par finanšu pratības jēdzienu un tā nozīmi finansiālās noturības veidošanā pēc 2008. gada finanšu krīzes, finanšu pratības kompetenču apskatu, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības rezultātus un to salīdzinājumu ar citām pasaules valstīm, kā arī šo rezultātu dinamiku 7 gadu posmā. Analizēti citu pētījumu rezultāti par uzkrājumu veidošanas īpatnībām dažādās sabiedrības grupās. Aprakstīts izredžu teorijas ietvars par lēmumu pieņemšanu ieguvumu vai zaudējumu ietvarā. Aprakstīts AIDA modeļa ietvars, tā kritika neirozinātņu perspektīvā un atziņas no neiozinātņu pētījumiem par cilvēku uztveres īpatnībām, ko vērts ņemt vērā, izstrādājot komunikācijas stratēģijas. Pētījuma empīrisko bāzi veido primāro un sekundāro datu analīze. Pētījuma veikšanai izmantota jaukta pētījuma stratēģija. Aptauja tiek izmantota, lai iegūtu plašāku skatījumu un priekštatu par tendencēm, kā arī informācijas un zināšanu barjerām mērķauditorijas vērtējumā dažādos ar uzkrājumu veidošanu saistītos jautājumos, savukārt fokusa grupas diskusija tiek izmantota, lai aspektus par emocijām, zināšanu un informācijas barjerām, uzkrāšanas paradumiem izprastu padziļināti un uzdotu precizējošus jautājumus par attieksmi, ko ar aptaujas palīdzību nav iespējas noskaidrot. Iegūtie palīdzēs atklāt nepieciešamās komunikācijas aktivitātes AIDA rīcības modeļa ietvarā.

This research study “Communication of Latvijas Banka on savings with self-employed persons” is dedicated to the development of an effective behavior change communication strategy within the framework of the AIDA model and prospect theory, to promote long-term financial stability and saving habits among self-employed individuals. Given the fragility of the financial situation of self-employed persons and their low level of social protection, the main goal of the study is to develop a communication strategy that effectively addresses this target group and fosters positive changes in the culture of savings. Self-employed individuals are identified as a risk group with low financial stability and social protection level, stemming from their chosen form of economic activity, which allows for minimal social insurance contributions or none at all. Small social insurance contributions, in combination with insufficient savings, leave this group vulnerable to economic fluctuations and subject to social risks that can significantly affect their quality of life. As self-employed individuals have low motivation to pay taxes and make social insurance contributions, the formation of personal savings equivalent to at least three months' income is considered a good alternative. This approach would protect this group from unexpected financial shocks in crisis situations and allow for better preparation for planned life cycle events. The theoretical part of the research includes an overview of the concept of financial literacy and its significance in financial stability formation after the 2008 financial crisis, a review of financial literacy competencies, the financial literacy results of Latvian residents and their comparison with other countries worldwide, as well as the dynamics of these results over a 7-year period. The results of other studies on savings formation peculiarities in different social groups are analyzed. The prospect theory framework for decision making within the scope of gains or losses is described, as well as the AIDA model framework, its criticism from a neuroscientific perspective, and insights from neuroscience studies on human perception peculiarities that should be taken into account when developing communication strategies. The empirical basis of the study consists of the analysis of primary and secondary data. A mixed research strategy was employed to conduct the study. Surveys are used to obtain a broader perspective and understanding of trends, as well as information and knowledge barriers in the evaluation of the target audience regarding various issues related to accumulation.