Komercmediju pašregulācijas prakse Latvijā: Latvijas Mediju Ētikas padomes atzinumu un to seku analīze 2020.-2022. gadam.

Abstract

Maģistra darbs “Komercmediju pašregulācijas prakse Latvijā: Latvijas Mediju ētikas padomes atzinumu un to seku analīze 2020.–2022. gadā”, ir kvalitatīvs un kvantitatīvs pētījums, kurā tiek analizēti 47 Latvijas Mediju ētikas padomes (LMĒP) atzinumi par tai iesniegtajām Latvijas iedzīvotāju sūdzībām un LMĒP izstrādāts Ētikas kodekss. Papildus veiktas intervijas ar trim Latvijas Mediju ētikas padomei piesaistītiem ekspertiem un trim mediju organizāciju redaktoriem. Pētījuma mērķis ir izpētīt, kādas ir sekas jeb komercmediju un žurnālistu rīcība pēc sūdzību izskatīšanas LMĒP laika posmā no 2020. gada līdz 2022. gadam. Apskatot teoriju, var secināt, ka sociālās atbildības teorija medijos izceļ to, cik nozīmīgi mediju organizācijām (īpašniekiem, redaktoriem un žurnālistiem) ir apzināties savu lomu sabiedrībā un rīkoties atbildīgi, demokrātijas interesēs. Otrkārt, Ētikas kodeksi kalpo, kā vadlīnijas, kas palīdz plašsaziņas līdzekļiem pašregulācijas uzturēšanai. Mediju ētikas padomēm ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka mediju organizācijas darbojas sociāli atbildīgi, veicinot ētisku rīcību un neapdraudot demokrātijas principus.

Balstoties uz darbā izmantotajām empīriskās datu vākšanas metodēm, proti, satura analīzi un daļēji strukturētajām intervijām, iegūta atbilde uz pētījuma jautājumu. Kontentanalīzes metode pētīšanas rezultātā palīdzēja iegūt datus par mediju un padomes rīcību pēc sūdzību saņemšanas un iezīmēja ietekmes laukus, kurā LMĒP atzinumi tiek ņemti vērā, respektīvi, atstāj kādu paliekošu efektu mediju vidē. Tāpat šī metode ļāvusi iezīmēt vairākus problēmjautājumus, kuri vēlāk, tālākā pētījumā gaitā, parādījās ekspertu intervijās. Intervijas ar LMĒP locekļiem atspoguļoja reālās gaidas, kādas padomei ir no tās biedriem un ieskicēja praktisku skatu lēmumu pieņemšanas sistēmā. Turklāt intervijas ar mediju organizāciju pārstāvjiem atklāja patiesu ainu par mediju rīcībām pēc LMĒP sūdzību un atzinumu saņemšanas.

Darba diskusijas daļa sniedz ieskatu, kā tēmas teorētiskā analīze korelē ar pētījumā iegūtajiem datiem, un salīdzinātas vietas, kuras pēc teorijas pierādās arī praksē. Galvenās līdzības parādās tieši komercmediju specifikā, kā arī veidojas ieskats Mediju ētikas padomes darbībā Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm. Tāpat skaidri redzami pašregulācijas mehānismi arī LMĒP darbībā.

Darba nobeigumā var secināt, ka LMĒP atzinumu potenciālā ietekme uz komercmediju kvalitāti un profesionalizācijas līmeņa celšanu ir ierobežota. Būtu nepieciešams īstenot vēl citas papildu aktivitātes, lai veicinātu LMĒP biedru ieinteresētību ētikas pārkāpumu analīzē un prakses maiņā. Gadījumos, kad LMĒP atzinums attiecas uz biedrības biedru, medijs ievēro visus tajā piemērotos noteikumus un seko līdzi Ētikas kodeksā minētajiem punktiem, lai pieļauto pārkāpumu labotu, tikmēr situācijās, kad atzinums attiecas uz mediju, kas nav padomes biedrs, šim LMĒP lēmumam nav tiešu seku uz komercmediju.

Master's thesis "The Practice of Self-Regulation of Commercial Media in Latvia: An Analysis of the Opinions of the Latvian Media Ethics Council and Their Consequences (2020–2022)", is a qualitative and quantitative study in which there are analyzed 47 opinions of the Latvian Media Ethics Council (LMEC) on complaints submitted by Latvian residents. The study also includes an analysis of the Code of Ethics developed by the LMEC. Additionally, interviews were conducted with three experts affiliated with the Latvian Media Ethics Council and three editors from different media organizations. The main objective of this research is to investigate the consequences and actions made by commercial media and journalists in response to the handling of complaints within the LMEC between 2020 and 2022.

The theory of social responsibility in the media emphasizes the crucial role of media organizations, including owners, editors, and journalists, in society and underscores the importance of acting responsibly to uphold democratic principles. Second, this study explores the significance of codes of ethics as guiding principles that help with self-regulation within the media landscape. Furthermore, these boards play a pivotal role in ensuring that media organizations adhere to socially responsible practices, promote ethical behavior, and safeguard democratic principles.

Based on the empirical data collection methods used in the work, meaning, content analysis, and semi-structured interviews, the research question has been answered. The method of content analysis as a result of the research helped to obtain data on the actions of the media and the council after receiving complaints and marked the fields of influence in which the opinions of the LMEC are taken into account. This method has also made it possible to highlight a number of problematic issues, which later, in the course of further research, appeared in expert interviews. The interviews with LMEC members reflected the realistic expectations the council has of its members and outlined a practical perspective on the decision-making system. In addition, interviews with representatives of media organizations revealed a clear picture of media actions after receiving complaints and opinions from the LMEC.

The discussion part of the thesis provides an insight into how the theoretical analysis of the topic correlates with the data obtained in the study and compares the places which, according to the theory, also prove themselves in practice. The main similarities appear in the specifics of commercial media, as well as an insight into the operation of the Media Ethics Council in Latvia compared to other countries. Similarly, self-regulation mechanisms are also clearly visible in the operation of LMEC. In conclusion, it can be concluded that the potential impact of the opinions of the LMEC on the quality of commercial media and raising the level of professionalism is limited.