Vienkāršas valodas trūkums enerģētikas tematikai veltītajās ziņās un tā ietekme uz vēstījuma izpratni auditorijā.

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Vienkāršas valodas trūkums enerģētikas tematikai veltītajās ziņās un tā ietekme uz vēstījuma izpratni auditorijā”. Darba aktualitāti apstiprina nesenie pētījumi, kuru rezultāti liecina, ka iedzīvotāji latviešu valodas lietojumu interneta medijos kopumā vērtē kritiskāk nekā TV un radio. Turklāt visbiežāk iedzīvotāji norādījuši, ka ziņu portālos saskaras ar tādām negatīvām parādībām kā anglicismiem, liekvārdību, sarežģītām, grūti uztveramām teikuma konstrukcijām un pārāk daudz (nevietā lietotiem) svešvārdiem. Visi šie minētie faktori var apgrūtināt ziņas vēstījuma uztveri. Darba mērķis bija noskaidrot, cik saprotami tiek rakstītas ziņas par jautājumiem, kas saistīti ar valsts sniegto atbalstu enerģētiskās krīzes laikā un elektrības cenu pieaugumu, un kā valodas lietojums ietekmē auditorijas izpratni par šiem tematiem. Darba gaitā veiktā ziņu analīze ļāva apkopot secinājumus par ziņu portālu redaktoru un žurnālistu latviešu valodas lietojumu, apstiprinot vai noraidot pieņēmumu, ka ziņas portālos tiek rakstītas sarežģītā valodā. Teorētiskajā daļā tiek aprakstīta valodas nozīme komunikācijā, Preses sociālās atbildības un Zināšanu plaisas teorija, ziņas žanrs un valodas lietojuma nosacījumi ziņu tekstu veidošanā, kā arī vienkāršās valodas jēdziens un tā izpratne ziņu kontekstā. Pētījuma daļa sastāv no ziņu tekstu kvalitatīvās un kvantitatīvās satura analīzes, kā arī daļēji strukturētām individuālajām intervijām. Pētījumā tika secināts, ka ziņas par elektrības cenu pieaugumu un pieejamajiem atbalsta veidiem enerģētikas krīzes laikā analīzei izraudzītajos portālos tikušas rakstītas sarežģīti. Vissarežģītākās, ar lielāko fiksēto kļūdu skaitu un ar visaugstāko vidējo vārdu skaitu teikumā, ziņas bijušas DELFI portālā, bet visvienkāršākās, ar mazāko kļūdu skaitu un arī zemāko vidējo vārdu skaitu teikumā – jauns.lv portālā. Darba gaitā tika noskaidrots, ka konkrētās tematikas ziņu tekstu autoriem trūkst zināšanu un prasmju, lai sarežģītus jautājumus izskaidrotu vienkāršā valodā. Savukārt individuālajās intervijās lasītāji atzina, ka nezināmi vārdi un termini, gari un palīgteikumiem pārblīvēti teikumi, liekvārdība un loģikas trūkums, kas ziņu teksta analīzes laikā tika iekļauti un fiksēti kļūdu kategorijās, apgrūtina ziņu lasīšanu un teksta vēstījuma uztveršanu un saprašanu.

The subject of the Master's Thesis is " Lack of plain language in energy-related messages and its impact on audience understanding of the message". The relevance of the work is determined by the data of the recent studies, which show that the residents evaluate the use of the Latvian language in the Internet media more critically than in TV and radio. Futhermore, most often, residents indicated that they are facing such negative phenomena as anglicisms, redundancy, complex, hard-to-understand sentence constructions and too many (inappropriately used) foreign words on news portals. All these mentioned factors can make it difficult to perceive the message of the news. The aim of the Master's Thesis was to find out how comprehensible the news were written about issues related to state support during the energy crisis and the increase in electricity prices, and how the use of language affects the audience's understanding of these topics. The analysis of the selected news carried out in the course of work, made it possible to draw conclusions about the use of the Latvian language by news portal editors and journalists, confirming or rejecting the assumption that news are written in a complex language. The theoretical framework discusses the importance of the language in communication, the Theory of Social Responsibility of The Press and the Knowledge Gap Theory, the genre of news and the conditions of language use in the creation of the news texts, as well as the concept of plain language and its understanding in the news context. The research part consists of qualitative and quantitative content analysis of the news texts, as well as semi-structured individual interviews. The research concluded that the news about the increase in electricity prices and available forms of support during the energy crisis were written in a complex language on the portals selected for analysis. The most complex news, with the highest number of fixed errors and the highest average number of words in a sentence, were on the DELFI portal, while the simplest ones, with the lowest number of errors and, also the lowest average number of words in a sentence, were on the jauns.lv portal. In the course of the work, it was found that the authors of news texts on this specific topic were in a lack of the knowledge and skills to explain complex issues in simple language. On the other hand, in the individual interviews, the readers admitted that unknown words and terms, long sentences cluttered with auxiliary clauses, redundancy and lack of logic, which were included and fixed in error categories during the analysis of the news text, make it difficult to read the news and to receive and understand the message of the text.