Klimata pārmaiņu atspoguļojums Latvijas reģionālajos medijos no 2021. gada novembra līdz 2022. gada aprīlim: rāmējuma un naratīva analīze.

Abstract

Maģistra darba sastāvā ir divas galvenās daļas – teorētiskā un empīriskā. Teorētiskajā daļā apkopots materiāls par naratīva analīzi, rāmēšanas teoriju, reģionālo mediju specifiku, klimatu un klimata pārmaiņām kā tādām, kas iekļauj jaunākos atklājumus un pētījumus par tām. Empīriskā daļa fokusējas uz četru reģionālo mediju (“Druva”, “Bauskas Dzīve”, “Ventas Balss”, “Dzirkstele”) rakstu analīzi, kas atlasīti pēc noteiktas atslēgas vārdu kopas, lai atklātu dominējošos naratīvus. Empīriskajā daļā arī lasāmi interviju pārskati. Pētījuma objekts ir reģionālie mediji, un pētījuma priekšmets – klimata pārmaiņu naratīvi un rāmējums. Maģistra darba pamatā ir pārliecība, ka Latvijas reģionālajos medijos novērotie naratīvi par klimata pārmaiņām saka, ka Latvija iestājas pret klimata pārmaiņu progresēšanos un tiecas uz atbildības līmeni un labklājību, kā arī tas, ka reģionālie mediji klimata pārmaiņas pārsvarā nerāmē. Pētījuma tēma ir aktuāla, jo klimata pārmaiņas radikāli mainījušas un maina mūsu ikdienu, uzskatus, paradumus, biznesa vidi un citas jomas. Pateicoties medijiem un saturam tajos sabiedrībai ir labāks priekšstats par situācijas nopietnību, labāks priekšstats par Zaļā Kursa dzīves stilu Mediji spēlē lielu lomu tajā, kur virzīsies sabiedrības nostāja, uzskati un apņemšanās. Pētījuma mērķis ir atklāt dominējošos naratīvus (to uzbūvi un atšķirības starp tiem) par klimata pārmaiņām Latvijas reģionālajos medijos (“Druva”, “Bauskas Dzīve”, “Ventas Balss”, “Dzirkstele”) laika posmā no 2021. gada novembra līdz 2022. gada aprīlim. Pēc veiktā pētījuma iegūtajiem datiem var tikt secināts, ka reģionālie mediji ziņas un publikācijas rāmē, bet salīdzinoši maz. Vairāk tiek domāts pie naratīva, kas starp visiem medijiem dominē, ka Latvija tiecas uz korporatīvu atbildību un ilgtspēju, pielāgojas un pilda Eiropas Savienības noteiktās prasības un tiecas uz klimata neitralitāti. Reģionālo mediju redaktoru un intervētās ekspertes nostāja attiecībā pret klimata pārmaiņu politiku Latvijā ir negatīva vai intervētie nav ar to iepazinušies gana daudz, lai komentētu. Naratīvi tiek plānoti un veidoti konstanti attiecībā par to, kas reģionam aktuāls klimata kontekstā, pētījuma rezultāti to apstiprina, jo tematikas ziņā, katrs reģions raksta vairāk par viņiem nozīmīgām klimata problēmām.

Master’s thesis has two main parts – theoretical and empirical. In the theoretical part there is a compilation of narrative analysis, news framing theory, regional media specifics, climate and climate change as such, including explanation, description about some new discoveries and research about it. Empirical part focuses on four Latvian regional media (“Druva”, “Bauskas Dzīve”, “Ventas Balss”, “Dzirkstele”) publication analysis, which were selected by specific group of key words. In the empirical part there is also an overview on the done interviews. Research object is set to be regional media, and subject – climate change narratives and framing. This thesis is based on belief that the narratives observed in Latvian reginal media say that Latvia stands against climate change progressing and stives towards responsibility and welfare, also on the belief that selected reginal media mostly hasn’t framed climate change in their publications. This research is topical, because climate change has radically changed and still is changing our everyday, beliefs, habits, business environment and other. Thanks to media and their content society has a better understanding about the seriousness of the situation, better understanding about the Green Course and has the information about everything they can do to adapt to the Green Course. Media has a big role in which direction the society’s beliefs, demands and commitment will be going. The aim of this thesis is to find out what are the dominating narratives in Latvian regional media (their differences and structure) in the time period of November 2021 till April 2022. After the analysis it can be concluded that selected media frames climate change but relatively little. More is thought about narrative, which between all media dominates that Latvia aims to corporative responsibility and sustainability, adapts and fulfils requirements set by European Union and strives towards climate neutralization. The position of regional media editors and the interviewed expert in relation to the climate change policy in Latvia is negative or the interviewees are not familiar enough with it to comment. Narratives are planned and created constantly regarding what is relevant for the region in the context of climate, the results of the study confirm this, because in terms of subject matter, each region writes more about climate problems that are important to them.