Latvijas valsts pārvaldes un AS "Latvenergo" komunikācija par elektroenerģiju 2022. gada krīžu - enerģētikas un Krievijas iebrukuma Ukrainā - laikā.

Abstract

Pēdējos gados Latvijas un pasaules sabiedrība ir pieredzējusi trīs pēctecīgas krīzes – Covid-19 pandēmiju, enerģētikas krīzi un Krievijas iebrukumu Ukrainā. Enerģētikas krīzes atrašanās šajā uzskaitījumā pa vidu nav nejauša – tās sākums iezīmējas pandēmijas laikā un līdz šim augstākais punkts ir bijis kara dēļ. Lielākās grūtības, cerams, ir pārvarētas, tomēr enerģētikas krīze nav beigusies. Tādēļ, lai novērtētu līdzšinējo komunikāciju un sniegtu priekšlikumus turpmākai rīcībai, maģistra darbā "Latvijas valsts pārvaldes un AS "Latvenergo" komunikācija par elektroenerģiju 2022. gada krīžu – enerģētikas un Krievijas iebrukuma Ukrainā – laikā" pētīta enerģētikas nozares politiku veidojošo un par to atbildīgo valsts institūciju Latvijā – Ministru kabineta, Ekonomikas ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, kā arī lielākā elektroenerģijas tirgus dalībnieka AS "Latvenergo" komunikācija 2022. gadā. Īpaša uzmanība pievērsta organizāciju paustajiem vēstījumiem un izmantotajiem komunikācijas instrumentiem, kā arī apzināts ekspertu novērtējums par valsts pārvaldes un AS "Latvenergo" komunikāciju. Darba teorētiskajā daļā apskatīts, pirmkārt, elektroenerģijas tirgus Latvijā raksturojums, kas palīdz raksturot nozares nozīmību un specifiku vietējos apstākļos, kā arī enerģētikas krīzes veidošanās ekonomiskie un ģeopolitiskie iemesli, sekas un to mazināšana Eiropas Savienībā un Latvijā. Otrkārt, aprakstītas pētījumā izmantotās komunikācijas teorijas – Maksvela Makkomba dienaskārtības teorija kā iespēja organizācijām ar savu komunikāciju veidot ieinteresēto pušu viedokli, ko papildina Lasvela un Gruniga komunikācijas modeļu izmantošana sabiedrības informēšanai, un Timotija Kūmba situatīvā krīzes komunikācijas teorija, ar kuras palīdzību noteikts krīzes veids un atbilstoši tam īstenotā stratēģija, ko izmanto AS "Latvenergo" un valsts pārvalde. Savukārt pētnieciskajā daļā ar tematisko analīzi kā vienu no kvalitatīvās pētniecības metodēm, un daļēji strukturētām intervijām ar enerģētikas un komunikācijas nozares pārstāvjiem ir analizēta AS "Latvenergo" un valsts pārvaldes komunikācija – pētīti organizāciju vēstījumi preses relīzēs, preses konferencēs u.c., un arī gūts ekspertu viedoklis. Pētījumā secināts, ka no dienaskārtības un situatīvās krīzes komunikācijas teoriju viedokļa gan AS "Latvenergo", gan valsts pārvalde ir izmantojušas principus, kas ir atbilstīgi abu teoriju atziņām. Dienaskārtības teorijas pieeja ir izmantota ziņojumu veidošanā un mediju "subsidēšanā", savukārt saskaņā ar situatīvās krīzes upura lomai atbilstošas komunikācijas principiem, izmantota nolieguma stratēģija, norādot uz ārējiem faktoriem, kas ir izraisījuši krīzi, vainojot konkrētu ārējo ienaidnieku, taču vienlaikus sniedzot piedāvājumu risinājumam. Organizāciju vēstījumi ir dalāmi trīs galvenās grupās, to izplatīšanai izmantojot galvenokārt klasiskus komunikācijas instrumentus. Rezumējot ekspertu novērtējumu, ir vērtējama viedokļu polaritāte par vairākiem komunikācijas

In recent years both Latvian and global society has experienced three successive crises – the Covid-19 pandemic, the energy crisis and Russia's invasion of Ukraine. Fact that energy crisis stands in between is not accidental - its beginning is marked during the pandemic and the highest peak of it until now was during the war. Although the biggest difficulties hopefully are overcomed, the energy crisis is not over yet. Therefore, in order to evaluate communication so far and provide proposals for future actions, the master's thesis "Communication of Latvian state administration and Latvenergo AS about electricity during crisis of 2022 – energy crisis and Russia's invasion of Ukraine" - is researching communicaton in 2022 of institutions responsible for energy sector in Latvia - the Government of Latvia, the Ministry of Economics, the Public Utilities Commission, and the biggest electricity market participant Latvenergo AS as well. Special attention is paid to the messages delivered and the communication tools used by all organizations, as well as expert assessment of the state administration and Latvenergo AS communication. In the theoretical part of the work, firstly, the characteristics of the electricity market in Latvia are examined, which helps to characterize the importance and specifics of the industry in local conditions, as well as the economic and geopolitical reasons that facilitated energy crisis, its consequences and how it was dealed with in European Union and Latvia. Secondly, the communication theories used in the study are described - Maxwell McComb's agenda setting theory as an opportunity for organizations to form the opinion of stakeholders through communication, which is supplemented by the use of Laswell and Grunig's communication models to inform the public, and Timothy Coomb's situational crisis communication theory, with the help of which the type of crisis is determined and accordingly the strategy implemented by Latvenergo AS and the state administration. In the research part of thesis, with the help of thematic analysis as one of the qualitative research methods and semi-structured interviews with representatives of the energy and communication industry, the communication of Latvenergo AS and the state administration is analyzed: the messages in organizations press releases, press conferences, etc. have been studied, and expert opinions also are obtained. The study reveals that from the point of view of the agenda setting and situational crisis communication theories both Latvenergo AS and the state administration performed accordingly to main principles of both theories. The agenda setting theory approach is used in developing messages and "subsidizing" the media, while in accordance with the principles of situative communication victim cluster a denial strategy is used, pointing to external factors that have caused the crisis, blaming a external enemy, and at the same time offering a solution to crisis. Organizations