Supervīzijas iespējas darbā ar audžuģimenēm Latvijā

Abstract

Pētījuma mērķis: izpētīt kādas ir supervīzijas (SV) iespējas darbā ar audžuģimenēm Latvijā. Pētījuma jautājumi: (1) Kāda ir līdzšinējā supervizoru pieredze, vadot supervīzijas audžuģimenēm? (2) Kā supervīzija varētu iekļauties ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru (ĀAAC) darbā ar audžuģimenēm? (3) Kāda ir audžuģimeņu pieredze un vajadzības supervīzijās? (4) Kādas ir supervīzijas iespējas darbā ar audžuģimenēm Latvijā? Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku un vispusīgāku izpratni par SV iespējām darbā ar audžuģimenēm, ir veikts kvalitatīvs pētījumus postmodernisma paradigmas ietvarā, praktisko pieeju balstot konstrukcionismā. Nolūkā kontrolēt pētījuma zinātnisko stiprumu un ticamību, tika izmantota datu avotu triangulācija. Pētījumā, lai iespējami plaši aprakstītu iegūtos datus un atrastu kopīgas iezīmes datu punktos un atbildētu uz pētījuma jautājumiem, kā datu analīzes metode tiek lietota tematiskā analīze. Pētījuma rezultāti ļauj izdarīt secinājumus par to, kādā formā, cik bieži un ar kādu nolūku vai mērķi būtu iespējams organizēt un vadīt supervīzijas sesijas audžuģimenēm Latvijā. Trīs mērķa grupu intervijās iegūtie dati rāda, ka supervīzija audžuģimenēm var būt noderīga pārmaiņu brīžos, kā arī, lai uzlabotu audžuģimeņu izpratni par veicamajiem pienākumiem, attīstītu audžuģimenes pašrefleksijas spējas, kas tālāk var veicināt ne tikai sadarbību ar ārpusģimenes aprūpē iesaistītajām iestādēm, bet visu pakalpojuma kopumu, kas tiek sniegts bez vecākus gādības palikušam bērnam. Pētījumā noskaidrots, ka audžuģimeņu un arī ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru zināšanas un izpratne par supervīziju un tās sniegtajām iespējām ir ierobežotas. Šī iemesla dēļ būtu nepieciešams veikt izglītojošo darbu, iepazīstinot audžuģimenes un atbalsta centrus ar supervīziju, īpaši šim nolūkam organizētos pasākumos (informatīvos pasākumus, semināros, grupās kā atbalsta centru darbiniekiem, tā pašām audžuģimenēm), piesaistot SV profesionāļus. Veiktais pētījums un tā rezultāti var sniegt: (1) supervizoriem – ieskatu ārpusģimenes aprūpes jomā un būtiskiem aspektiem, sadarbojoties ar šīs jomas mērķa grupu; (2) ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem – ieskatu audžuģimeņu vajadzībās, kuru apmierināšanā ir iespējams izmantot supervīzijas metodes un intervences, kā arī būtiskos aspektus, kas jāņem vērā, veidojot sadarbību ar supervizoru; (3) audžuģimenēm – iespēju uzzināt par supervīzijas sniegtajām iespējām viņu vajadzību apmierināšanā. Veiktais pētījums var kalpot par pamatu turpmākiem pētījumiem, īpaši akcentējot nepieciešamību pēc darbības pētījuma šajā jomā.

Research aim: To explore the possibilities of supervision in working with foster families in Latvia. Research questions: (1) What is the previous experience of supervisors in leading supervision for foster families? (2) How could supervision be integrated into the work of out-of-family care support centers with foster families? (3) What is the experience and needs of foster families in supervision? (4) What are the possibilities for supervision in working with foster families in Latvia? In order to obtain as comprehensive understanding as possible of the possibilities of supervision in working with foster families, a qualitative study was conducted within the framework of the postmodern paradigm, based on a practical constructionist approach. In order to control the scientific strength and reliability of the study, data source triangulation was used. To describe the obtained data as extensively as possible, to find common features in data points, and to answer the research questions, thematic analysis is used as a method of data analysis. The results of the study allow conclusions to be drawn about the form, frequency, and purpose of organizing and conducting supervision sessions for foster families in Latvia. Data obtained from interviews with three target groups show that supervision for foster families can be useful during times of change, as well as to improve the understanding of foster families regarding their duties, develop their self-reflection skills, which can further enhance not only cooperation with the involved out-of-family care institutions, but the entire range of services provided to a child left without parental care. The study found that the knowledge and understanding of foster families and out-of-family care support centers about supervision and its possibilities are limited. Therefore, it would be necessary to carry out educational work by introducing foster families and support centers to supervision, particularly in events organized for this purpose (informational events, seminars, groups for support center employees, and foster families), involving supervision professionals. The conducted study and its results can provide: (1) supervisors with insight into the field of out-of-family care and its significant aspects, by working together with this target group; (2) out-of-family care support centers with insight into the needs of foster families, which can be addressed through supervision methods and interventions, as well as significant aspects to consider when forming cooperation with a supervisor; (3) foster families with the opportunity to learn about the possibilities offered by supervision, which can help in addressing their needs.