Individuālā komunikācija 14.Saeimas priekšvēlēšanu periodā (trīs plusotākie un trīs svītrotākie kandidāti - sociālo mediju analīze).

Abstract

Maģistra darba nosaukums ir “Individuālā komunikācija 14. Saeimas priekšvēlēšanu periodā (trīs plusotākie un trīs svītrotākie kandidāti - sociālo mediju analīze)”. Darba mērķis bija analizēt 14. Saeimas plusotāko un svītrotāko deputātu kandidātu individuālo komunikāciju sociālajos medijos. Lai to realizētu, tika veiktas intervijas ar trīs plusotākajiem kandidātiem – Edgaru Rinkēviču, Alekseju Rosļikovu, Aināru Šleseru – un trīs svītrotākajiem kandidātiem – Kārli Šadurski, Aiju Barču un Imantu Parādnieku. Darba ietvaros tika veiktas divas ekspertu intervijas ar Ivetu Kažoku un Māri Zanderu. Tāpat tika veikta satura analīze “Facebook” publikācijām. Jāmin, ka tika izvēlēta sociālo mediju platforma “Facebook” tādēļ, ka, apkopojot saņemtos viedokļus, tika secināts, ka Latvijā tas ir aktuālākais sociālais medijs. Darbā tika izvirzīta hipotēze, ka “14. Saeimas vēlēšanās individuālā komunikācija sociālajos medijos kļuva par noteicošo faktoru atsevišķu deputātu ievēlēšanai.” Hipotēze daļēji apstiprinās, jo sociālo mediju loma priekšvēlēšanu kampaņas laikā paaugstinās, taču tas nav galvenais faktors tam, lai kandidāts tiktu ievēlēts Saeimā; paralēli ir vēl arī jāīsteno citi komunikācijas elementi. Iespējams, laikam ejot un paaudzēm mainoties, šī hipotēze varētu gūt apstiprinājumu. Efektīva priekšvēlēšanu kampaņa ir atkarīga no tā, kādus komunikācijas elementus izmanto kandidāti un partijas vai partiju apvienības, jo katram politiskajam spēkam ir sava vēlētāju kategorija, kas jāsasniedz – piemēram, vienai partijai efektīvākais komunikācijas veids ir dzīva klātienes saruna, taču citai – drukātais medijs. Tas ir atkarīgs no tā, kādas vērtības un ideoloģija ir politiskajam spēkam. Tāpat darbā tika secināts, ka publikāciju kvalitāte vairāk ietekmē to, kāda būs kandidātu mijiedarbība ar vēlētājiem, nevis publikāciju daudzums. Satura analīze palīdzēja identificēt to, kādas tēmas priekšvēlēšanu kampaņas laikā pētāmiem subjektiem bija aktuālākās. Alekseja Rosļikova un Aināra Šlesera publikācijas galvenokārt balstījās uz frāzēm, kas ir saistītas ar esošās valdības neatbalstīšanu jeb pelšanu. Edgara Rinkēviča tēma, par kuru tika runāts visvairāk, bija drošība, īpaši Krievijas un Ukrainas kara kontekstā. Kārlis Šadurskis visvairāk runāja par savu partiju un izglītību, savukārt Imants Parādnieks – par ģimenēm. Darbā tika arī izvirzīti priekšlikumi, kurus vajadzētu ievērot deputātu kandidātiem, kandidējot Saeimas vēlēšanās: nepaļauties tikai uz savu atpazīstamību, analizēt mērķauditorijas komunikācijas kanālus, būt klātesošam vēlētājiem un izprast sociālo mediju darbību, lai varētu tos veiksmīgi pielietot komunikācijā.

The title of the master's thesis is “Interpersonal communication during the pre-election period of the 14th Saeima (the three most marked candidates and the three most crossed out - analysis of social media)”. The aim of this thesis was to analyze the individual communication on social media of the candidates for Latvia's 14th Saeima's pre-election campaign, who received the most marks in favor for and the most against. In order to realize the study, interviews were conducted with the most supported candidates: E.Rinkēvičs, A.Rosļikovs, A.Šlesers, as well as the three most crossed out candidates, namely: K.Šadurskis, A.Barča, I.Parādnieks. Within the confines of the study, an analysis of content posted on “Facebook” was carried out. It must be mentioned that “Facebook” was chosen as a means for the study after compiling several opinions of its relevance as a platform for social outreach in Latvia. Within this thesis, a hypothesis was established, which was "In the 14th Saeima elections, the communication of an individual on social media became the determining factor for the election of the individual deputy." The hypothesis is partially accepted due to the relevance of social media increasing during the pre-election campaign, however, it is not the main factor for success in entering into the Saeima, nor have alternative forms of communication been implemented yet. Possibly, after a generational shift the hypothesis will be fully accepted, however, not in the foreseeable future. An effective pre-election campaign depends on the elements of communication that are used by the candidates and parties because each political force has its own voting bloc that is needed to be reached. For example, for one party the most effective way is to meet in real life - in person, and for another it is printed media. It is dependent upon the values and ideology of the respective political power. Furthermore, it was concluded in the thesis that the quality of the publications have an affect on voter interaction with the respective candidate and not the quantity of publications published by the candidate. The content analysis helped to identify which topics were the most relevant for the research subjects during the pre-election campaign. The publications of A. Rosļikovs and A. Šlesers were mainly based on phrases unrelated in favor of support for the existing government. The topic that was talked about the most by E. Rinkevičs was security, specifically within the context of the war between Russia and Ukraine. K. Šadurskis spoke the most about his party, while I. Parādnieks spoke about families. Meanwhile, suggestions were also raised, which should be taken into account by candidates for deputies, when partaking in the Saeima elections: Do not rely solely on your degree of recognition; Analyze the communication channels of the target audience; Be present with the voter; Understand how social media works in order to be able to use it successfully.