Pakalpojuma “Agrīnā intervence”, pacientu un funkcionālo speciālistu pieredzes novērtēšana Bērnu psihiatrijas klīnikā

Abstract

Nosaukums: Pakalpojuma “Agrīnā intervence”, pacientu un funkcionālo speciālistu pieredzes novērtēšana Bērnu psihiatrijas klīnikā. Aktualitāte: Pacientu pieredze ir svarīgs medicīniskās aprūpes rezultāts un galvenā aprūpes kvalitātes sastāvdaļa ,un tā bieži tiek minēta valsts un starptautiskajā veselības politikā (Matthe et.al.,2013). Politikas veidotāji visā pasaulē arvien vairāk interesējas par pacientu pieredzes datu vākšanu, lai novērtētu pakalpojumu sniedzējus pēc dažādiem darbības rādītājiem un stimulētu kvalitātes uzlabošanu (Ahmed, Burt and Roland, 2014) (Gleeson, 2018). Latvijā darbību ir uzsācis pirmais valsts apmaksātais “Agrīnās intervences” pakalpojums Bērnu slimnīcā, un šobrīd ir svarīgi saprast kā pakalpojuma sniegšanu vērtē pacienti, lai nepieciešamības gadījumā veiktu pakalpojuma uzlabošanu. Pētījuma mērķis: Noskaidrot pakalpojuma “Agrīnā intervence”, pacientu un funkcionālo speciālistu pieredzi Bērnu psihiatrijas klīnikā. Pētījuma dizains: kvalitatīvs pētījums Pētījuma dalībnieki: Pētījumā piedalījās piecpadsmit pakalpojuma “Agrīnā intervence pacienti” un 3 funkcionālie speciālisti. Instrumenti: Daļēji strukturētas intervijas. Interviju jautājumi tika strukturēti pēc pēcientvērstas aprūpes modeļa un pacientu ziņotās pieredzes pasākumiem (PREMs). Procedūra un datu analīze: Dalībnieku atlase tika veikta nosūtot uz e-pastu aicinājumu piedalīties pētījumā. Izmantojot audioierakstus tika veikta interviju transkripcija. Interviju satura analīze tika veikta izmantojot deduktīvo satura analīzes metodi. Rezultāti: veicot interviju analīzi tika noskaidrota pacientu un funkcionālo speciālistu pieredze pakalpojuma saņemšanas laikā, kas saistīta ar piekļuvi pakalpojumam, iesaistīšanu/kopīgu lēmumu pieņemšanu, informētību/izglītošanu, komunikāciju, emocionālu atbalstu/empātiju, slimnīcas fizisko vidi, pakalpojuma novērtējumu. Secinājumi: Pacientu pieredzes vērtējums parāda pozitīvu pieredzi saistībā ar pakalpojuma uzsākšanas procesu, funkcionālo speciālistu komunikāciju un informētību pakalpojuma laikā, komunikāciju ar koordinatoru. Pacientu pieredzes vērtējums parādu vāju informētību pirms pakalpojuma saņemšanas un pakalpojuma sākumā, nepilnīgu pacientu lomu iesaistē un lēmumu pieņemšanā, nepietiekamu komunikāciju ar bērnu psihiatru, fiziskās vides trūkumus un apgrūtinošu nokļūšanu uz pakalpojuma realizēšanas vietu. Funkcionālie speciālisti informētību, komunikāciju, iesaisti pakalpojuma sniegšanas laikā vērtē kā nepilnīgu, bet fiziskās vides nepilnības uzskata kā nenovēršamas saistībā ar klīnikas lokācijas maiņu. Atslēgas vārdi: Agrīnā intervence, pacienti, funkcionālie speciālisti, pacientvērsta aprūpe, pieredze, komunikācija, piekļuve, iesaistīšana, informētība, emocionāls atbalsts, fiziskā vide. Kopējais darba apjoms ir 100 lapaspuses, kur tiek iekļauti 4 pielikumi, 4 attēli, 18 tabulas. Pētījums satur 85 izmantotās literatūras avotus.

Daškevica, Liene. Pakalpojuma “Agrīnā intervence”, pacientu un funkcionālo speciāl

Title: Evaluation of experience of the "Early intervention" service of patients and functional specialists in the Clinic for Pediatric Psychiatry. Background: Patient experience is an important outcome of medical care and a key component of quality of care, and is often mentioned in national and international health policy politikā (Matthe et.al.,2013). Policymakers around the world are increasingly interested in collecting patient experience data to evaluate providers on various performance indicators and drive quality improvement (Ahmed, Burt and Roland, 2014) (Gleeson, 2018). In Latvia, the first state-paid "Early intervention" service has started operating in a children's hospital, and at the moment it is important to understand how patients evaluate the provision of the service in order to improve the service if necessary. Aim of the research: To determine the experience of the "Early intervention" service, patients and functional specialists in the Children's Psychiatry Clinic. Research design: Qualitative research. Participants: Fifteen “Early intervention” patients and three functional specialists. Instruments: Semi-structured interviews. Interview questions were structured according to Patient- Centered care model and Patient Reported Experience Measures (PREMs). Procedure and data analysis: Participants were selected by sending an e-mail invitation to participate in the study. The interviews were transcribed using audio recordings. The content analysis of the interviews was carried out using the deductive content analysis method. Results: During the analysis of the interviews, the experience of patients and functional specialists during the reception of the service related to access to the service, involvement/joint decision-making, awareness/education, communication, emotional support/empathy, physical environment of the hospital, evaluation of the service was clarified. Conclusions: The evaluation of the patients' experience shows a positive experience related to the process of starting the service, communication and awareness of functional specialists during the service, communication with the coordinator. The assessment of patients' experience shows poor awareness before receiving the service and at the beginning of the service, incomplete role of patients in involvement and decision-making, insufficient communication with the child psychiatrist, shortcomings of the physical environment and difficult getting to the place of service implementation. Functional specialists assess awareness, communication, and involvement during service provision as incomplete, but consider deficiencies in the physical environment as inevitable in connection with the clinic's location change. Key words: Early intervention, patients, functional specialists, patient-centred care, experience, communication, access, involvement, awareness, emotional support, physical environment. The total volume of the work is 100 pages, the content of which includes 4