Sēnīšu izraisīti nagu bojājumi - jaunākais diagnostikā un ārstēšanā

Abstract

Pētnieciskais darbs ir veltīts sēnīšu izraisītiem nagu bojājumiem - jaunākajam diagnostikā un ārstēšanā ar mērķi izpētīt novēlotas onihomikozes diagnosticēšanas ietekmi uz terapijas gaitu. Darbā ir izvirzīti trīs uzdevumi: 1. Apkopot literatūru par onihomikozes diagnostikas un ārstēšanas metodēm, 2. sastādīt aptaujas anketas pacientiem ar onihomikozi, veikt anketēšanu, 3. apkopot uz izvērtēt iegūtos rezultātus. Darbs sastāv no ievada, 2 pamata sadaļām, secinājumiem un priekšlikumiem. Ievadā definētas onihomikozes izpausmes un iemesli, kas palielina risku saslimt ar to. Liela uzmanība ir pievērsta darba tēmas aktualitātei, sniegta informācija par slimības izplatības statistiku, par ārstēšanas grūtībām un par novēlotas diagnosticēšanas negatīvo ietekmi. Šī informācija apstiprina tēmas aktualitāti un paskaidro, kāpēc attieksmei pret onihomikozi jābūt nopietnai. Pirmā lielā sadaļa ir veltītā literatūras apskatam. Pirmajā apakšsadaļā ir dota informācija par onihomikozes diagnostiskām metodēm, kuras izmanto mūsdienās gan pasaulē, gan Latvijā. Ir aprakstīta metožu būtība un jutība. Īsumā ir aprakstītas jaunākas metodes, kas šobrīd nav lietojamas dažādu iemeslu dēļ, bet, iespējams, tiks pielietotas tuvākajā nākotnē. Otrajā apakšsadaļā aprakstītas onihomikozes ārstēšanas metodes, to efektivitāte un būtība - lokālā, sistēmiskā un kombinētā terapija, kā arī vairākas tehnoloģiskās metodes, tādas kā, lāzerterapija un fotodinamiskā terapija. Otrā lielā sadaļa ir pētījums, kura mērķis - izpētīt novēlotas onihomikozes diagnosticēšanas ietekmi uz terapijas gaitu. Pētījumam izmantota pacientu anketēšana un novērošana. Pētījuma sadaļa satur vairākus grafikus, kas atspoguļo iegūto informāciju un parāda dažādu faktoru ietekmi uz terapiju. Katrs grafiks ir izanalizēts un paskaidrots. Aptaujā piedalījās divdesmit cilvēki - astoņas sievietes un divpadsmit vīrieši. Pētījuma rezultāti liecina par to, ka seērš pietiekamu uzmanību onihomikozei un novēloti vēršas pie ārsta. Terapijas uzsākšanas laiks variē no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem brīvas slimības progresēšanas. Astoņdesmit procenti uzsāk ārstēšanos tikai pēc pusgada. Septiņdesmit procenti saslimušo ir vecāki par 60 gadiem. Analizējot datus ar statistikas metodēm, konstatē, ka ārstēšanas ilgums nozīmīgi nepieaug, ja terapiju uzsāk ne vēlāk, kā 12 mēnešus no pirmo onihomikozes simptomu konstatēšanas brīža. Tomēr tas nenozīmē, ka ir pareizi gaidīt un ilgstoši neārstēt onihomikozi. Uzsākot terapiju novēloti, vēlāk nekā pēc gada no onihomikozes bojājumu konstatēšanas naga plātnītē, pieaug terapijas ilgums, nepieciešama kombinēta, dārgāka ārstēšana, palielinās komplikāciju risks. Pētījumā iegūti rezultāti arī par citu faktoru ietekmi uz terapijas gaitu. Pārbaudīta pacienta vecuma ietekme uz terapijas ilgumu. Šī pētījuma ietvaros var saskatīt sakarību, ka pacienti līdz 65 gadu vecumam onihomikozi var izārstēt nozīmīgi ātrāk nekā vecāki par 65 gadiem, taču eksistē arī daži izņēmumi.

Student research work is focused on onychomycosis – novel approach in diagnostics and therapy, with the aim of investigating the influence of late diagnosis of onychomycosis on the course of therapy. Three major tasks were set for this purpose: 1. Collect information about diagnostic and treatment methods for onychomycosis. 2. Draw up and distribute questionnaires for patients with onychomycosis, 3. Summarize the results of the study. The research work consists of an introduction, 2 main sections, conclusions and suggestions. The introduction describes the nature of onychomycosis. This section describes the causes and the manifestation of the disease. Therefore, information is provided concerning the risks in patients with onychomycosis, the prevalence statistics, treatment difficulties, and about the negative effects of late diagnosis explaining why onychomycosis is to be treated responsively. The first section provides information about diagnostic and treatment methods for onychomycosis that are used today in the world and in Latvia. In this section are described the nature and sensitivity of the methods of diagnostic. New methods that are currently unavailable for various reasons but are likely to gain popularity in the near future are listed. The second major section is a study aimed at investigating the impact of late diagnosis of onychomycosis on the course of therapy. Patient questionnaires and observation were used for the study. The study section contains several graphs that reflect the information obtained and show the effect of various factors on therapy. Each schedule is analysed and explained. Twenty people participated in the survey - eight women and twelve men. The results of the study show that many patients do not pay enough attention to onychomycosis and seek medical attention late. The initiation of therapy ranges from three to eighteen months of free disease progression. Eighty percent start treatment only after six months. Seventy percent of those affected are over 60 years of age. Statistical analysis of the data shows that treatment duration is not significantly increased if treatment is initiated no later than 12 months after the onset of the first symptoms of onychomycosis. However, this does not mean that it is right to wait and not to treat onychomycosis for a long time. Late initiation of therapy, more than a year after the detection of onychomycosis lesions on the nail plate, increases the duration of therapy, requires more expensive, combined treatment, and increases the risk of complications. The study also found effects of other factors on the course of therapy. The effect of age of the patient on the duration of treatment has been tested. In this study, it can be seen that patients under the age of 65 can cure onychomycosis significantly faster than those over the age of 65, but there are some exceptions.