Nerupturējusi arteriovenoza malformācija (Grade I Spetzler-Martin) kreisajā pieres daivā sievietei darbspējīgā vecumā - klīniskā gadījuma analīze

Abstract

Ievads: Arteriovenoza malformācija (AVM) ir anormāls samezglojums artēriju un vēnu savienojošajos asinsvados, veidojas fistulozi tieši savienojumi starp artērijām un vēnām – bez normāla savienojošā kapilāru tīklojuma. Rezultātā tiek traucēta normāla asins plūsma un skābekļa cirkulācija. Tikai aptuveni 12% AVM rada klīniskus simptomus. Patofizioloģiski šo izmainīto asinsvadu veidojumu raksturo augsta asins plūsma un zema rezistence, radot predispozīciju plīst. Vairāk nekā pusē gadījumu AVM izpaužas, kad jau notikusi tās ruptūra, izraisot intrakraniālu hemorāģiju. Nerupturējušu AVM biežāk radītie simptomi ir epileptiskas lēkmes, retāk galvassāpes, reibonis un fokāli neiroloģiski simpomi. Tipiskākais klīniskas manifestācijas vecums ir 20 – 40 gadi, bet pēc 50 gadu vecuma iepriekš asimptomātiskas AVM parasti klīniski neizpaužas. Klīniskā gadījuma apraksts: 59 g. v. sieviete ar izteiktu reiboni, galvassāpēm un sliktu dūšu akūtā kārtā tika stacionēta, kur, veicot galvas smadzeņu DT, tika atrasts patoloģisks veidojums kreisās puses pieres daivā. Tika rekomendēta tālāka izmeklēšana diagnozes precizēšanai. Otrreiz stacionējoties un veicot galvas smadzeņu MR un DSA galvas smadzeņu asinsvadiem, veidojums tika identificēts – nerupturējusi AVM (pirmās pakāpes pēc Spetzler-Martin gradācijas sistēmas). Atbilstoši konkrētās malformācijas īpašībām tika izlemta terapijas taktika – AVM plānveida mikroķirurģiska totāla rezekcija. Atkārtoti stacionējoties plānveidā ar nemainīgu klīnisko ainu, pacientei tika veikta sekmīga neiroķirurģiska ārstēšana. Pēcoperācijas periods noritēja bez sarežģījumiem. Trīs mēnešus pēc operācijas traucējošie simptomi bija pilnībā izzuduši, un paciente spēja pilnvērtīgi atgriezties savā darba vietā. Secinājumi: Neskatoties uz netipisko klīnisko ainu, tika veikta secīga izmeklēšana un izvēlēta piemērota terapijas taktika, kas nodrošināja patoloģijas savlaicīgu izārstēšanu. Nerupturējušas AVM risks rupturēt gada laikā ir 2 – 4%, no kuriem aptuveni katrs desmitais gadījums ir letāls, bet aptuveni 30 – 50% gadījumu rada paliekošus neiroloģiskus traucējumus. Arī nerupturējusi AVM, to neārstējot, ilgtermiņā var radīt traucējošu simptomātiku – epileptiskas lēkmes, hroniskas galvassāpes, kustību, līdzsvara, redzes u.c. traucējumus –, kā rezultātā ievērojami pasliktinās dzīves kvalitāte. Pielietojot atbilstošu terapiju, iespējams pilnīgi izārstēt potenciāli smagu komplikāciju izraisošu un pat dzīvību apdraudošu patoloģiju, saglabājot pacienta dzīves kvalitāti. Terapija ir izmaksu efektīvāka, ja tā veiksmīgi realizēta pirms smagākās AVM klīniskās izpausmes – intrakraniālas hemorāģijas notikuma.

Introduction: Arteriovenous malformation (AVM) is an abnormal tangle of blood vessels connecting arteries and veins, direct fistulous connections are present among arteries and veins – normal capillary bed is lacking. As a consequence the normal blood flow and the circulation of oxygen are impaired. Only about 12% of AVMs are symptomatic. Pathophysiologically this changed formation of blood vessels characterizes a high blood flow and a low resistance that predispose for a rupture. More than a half of AVM cases manifest when a rupture has occurred leading to an intracranial hemorrhage. The most common clinical sign of unruptured AVMs are epileptic seizures, but headaches, vertigo and focal neurologic symptoms are less often. The most typical age of a clinical manifestation is 20 – 40 years, but after 50 years of age previously asymptomatic AVMs usually do not induce symptoms. Case description: 59 y.o. woman with a severe vertigo, headache and nausea was admitted to the emergency department, a CT of the brain was done and pathological formation in the left parietal lobe was found. A further investigation was recommended to clarify the diagnosis. During the second time of a hospitalization an MRI of the brain and DSA were done and a pathology was identified – unruptured AVM (Grade I Spetzler-Martin grading system). According to characteristics of a malformation a treatment approach was planned – an elective total microsurgical resection of AVM. After a planned hospitalization with stable continuous clinical symptoms a successful neurosurgical treatment was accomplished. Postoperative period without complications. Three months after the surgery interfering symptoms were completely vanished and a patient could return to her workplace. Conclusions: Despite untypical clinical presentation, a consecutive investigation with an appropriate treatment strategy was done and the pathology was timely resolved. The annual risk to rupture for unruptured AVMs is 2 – 4% of which approximately every tenth case is lethal but around 30 – 50% of cases leave permanent neurological disorders. Even unruptured AVM left untreated may cause troublesome clinical symptoms – epileptic seizures, chronic headache, motor, balance, vision etc. disorders that impair quality of life. Applying adequate therapeutics it is possible to completely resolve a potentially devastating complications causative and even life threatening pathology and preserving patient’s quality of life at the same time. The treatment is more cost effective if it is successfully carried out before the most severe clinical manifestation of AVM – the event of intracranial hemorrhage.