Latvijas ultragaro izturības distanču sportistu zināšanas par sportistu uzturu

Abstract

Ultragaro izturības distanču sportistiem ir jāspēj ilgstoši izturēt smagas slodzes, bieži vien pārsniedzot 12 stundas. Uzturs ir ļoti svarīgs faktors, lai uzturētu enerģijas līmeni, aizkavētu nogurumu un optimizētu sniegumu. Zināšanu trūkums par uzturu var nopietni kaitēt ultragaro izturības distanču sportistu sniegumam un veselībai. Tāpēc šī pētījuma mērķis bija novērtēt Latvijas ultragaro izturības distanču sportistu zināšanas par sport uzturu un novērtēt uztura zināšanu saistību ar dažādiem sociāldemogrāfiskiem faktoriem. Šis ir kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma pētījums. Sportistu uztura zināšanu novērtēšanas anketas saīsinātā versija (ANSKQ) tika iztulkota latviešu valodā. Ultragaro izturības distanču sportisti tika uzaicināti (izmantojot sociālos medijus), tiešsaistē aizpildīt ANSKQ anketu. Izlasi veidoja 173 Latvijas ultragaro izturības distanču sportisti (vīrieši n=100 un sievietes n=73). Tika noteikts kopējais vidējais zināšanu par uzturu rezultāts - 46% ± 14%, un netika konstatētas būtiskas atšķirības zināšanu rādītājos starp vīriešiem un sievietēm, sasniegumu vai izglītības līmeņiem. Sportistiem, kuri pavada vairāk laika treniņiem, ir augstāks zināšanu rādītājs (rs = 0,157; p = 0,04). Būtiska atšķirība zināšanu rādītājos tika novērota starp sporta veidiem (p < 0,05) – triatlona sportistiem bija augstāks zināšanu rādītājs. Šī pētījuma rezultāti liecina, ka ultragaro izturības distanču sportistiem būtu nepieciešama izglītošana jautājumos par sportistu uzturu.

Ultra endurance events require athletes to sustain physical activity for prolonged periods of time, often exceeding 12 hours or more. Nutrition is critical for these athletes to maintain energy levels, delay fatigue, and optimize performance. Lack of knowledge about nutrition can be detrimental to the performance and health of ultra endurance athletes. Therefore, the purpose of this study was to assess the nutrition knowledge of Latvian ultra endurance athletes and evaluate the relationship between nutrition knowledge and various sociodemographic factors. This is a quantitative non-experimental cross-sectional study. The Abridged Nutrition for Sport Knowledge Questionnaire (ANSKQ) was translated into Latvian. Ultra endurance athletes were invited (via social media) to complete the ANSKQ online. Sample consisted of 173 Latvian ultra endurance athletes (male n=100 and female n=73). The mean total nutrition knowledge score for ultra endurance athletes was 46% ± 14%, and there were no significant differences in knowledge scores between males and females, the level of performance or education level. Athletes which spend more time training has higher knowledge score (rs =0.157; p=0.04). There was a significant difference in knowledge scores between ultra endurance disciplines (p < 0,05) – triathlon athletes had higher knowledge score. The findings of this study indicate that ultra endurance athletes may benefit from nutrition training.