Veselīga uztura pamatzināšanu novērtēšana bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientiem ar ēšanas traucējumiem

Abstract

Ievads. Ēšanas traucējumu incidence un prevalence ir būtiski palielinājušas pēdējo 50 gadu laikā, un pašlaik tā ir nopietna, pasaulē atzīta, sabiedrības veselības problēma. COVID-19 pandēmijas gados ievērojami palielinājies pusaudžu ar ēšanas traucējumiem skaits visā pasaulē, ieskaitot arī Latviju. ĒT etioloģija ir ļoti komplicēta un ir atkarīga no vairāku faktoru savstarpējas mijiedarbības. Augstās morbiditātes un mirstības no ĒT dēļ ir ārkārtīgi svarīgi, kā šie faktori tiek izpētīti un arī veikti preventīvie pasākumi (piem., efektīva izglītošana par ĒT riska faktoriem un veselīga uztura pamatiem). Darba mērķis ir novērtēt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu psihiatrijas klīnikas (BPK) pacientu ar ĒT zināšanas par veselīgu uzturu, kā arī identificēt ĒT riska faktorus, kas traucē izārstēšanai. Darba materiāli un metodes. Pētījums veikts BKUS BPK periodā no 2023. gada 1.janvāra līdz 2023. gada 30.martam. Tajā piedalījās BPK gan stacionāra, gan ambulatorie pacienti ar ēšanas traucējumiem (pēc SSK – 10 klasifikatora pacienti ar F50.0 – F50.3, F50.8 – F50.9). Zināšanu novērtēšanai un riska faktoru noteikšanai tika izmantota antropometrisko un sociāldemogrāfisko datu ievākšanas anketa un tests zināšanu par veselīgu uzturu pārbaudei. Datu apstrādei tika pielietotas aprakstošās un secinošās statistikas metodes: Hī kvadrāta tests, Mannija Vitnija tests, Fišera eksaktais tests. Rezultāti. Pētījumā piedalījās 35 dalībnieki vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Dalībnieku vecuma mediāna bija 15 (Q1:Q3 14 līdz 17) gadi. Pētījuma dalībnieku ķermeņa masas mediāna bija 50 (Q1:Q3 42 līdz 58) kg, minimālā - 34 kg un maksimālā – 90 kg. Ķermeņa masa < 15 pc bija 48,6 % (n = 17), no tiem 11 dalībniekiem tā bija < 5 pc. Normāls svars (15. - 85.pc) bija 37,1 % (n = 13) un virssvars vai aptaukošanās (>85.pc) bija 14,3 % (n = 5) dalībnieku. Riska faktoru izpēte parādīja, ka katru dienu brokastis ieturēja 51,4 % (n = 18) un skolā pusdienas izlaida 48,6 % (n = 17) dalībnieku. Diētu neievēroja un neplānoja 28% (n = 10) dalībnieku. Pareizo atbilžu mediāna bija 75%. No visiem dalībniekiem 28,6 % (n = 10) pareizo atbilžu skaits bija < 60 %. Tiem dalībnieki, kuri ievēroja diētu, pareizo atbilžu skaits bija zemāks nekā tiem, kuri uz to brīdi neievēroja diētu (p=0,008). Secinājumi. Pētījuma hipotēze, ka pusaudžiem ar ĒT ir nepietiekošas zināšanas par veselīgu uzturu, nav apstiprinājusies. Neskatoties uz to, ka vairākums dalībnieku pareizi ir atbildējuši vismaz uz 60% jautājumu, kas liecina par to, ka zināšanas par veselīga uztura rekomendācijām ir labas, ēdienreižu izlaišana un diētu ievērošana (dažādos veidos) bija raksturīga lielai pētījuma dalībnieku daļai. Zems svars nebija ĒT noteicošais simptoms, tomēr bērniem ar pazeminātu svaru bija pievērsta lielāka uzmanība ēdināšanai, tajā iesaistījās visi ģimenes locekļi.

Introduction. The incidence and prevalence of eating disorders (ED) have dramatically increased over the past 50 years and became a serious public health concern. COVID-19 pandemic has exacerbated the burden of ED in adolescent population all over the world, including Latvia. The etiology of ED is complex, involving many mutually interconnected factors. Morbidity and mortality rates are extremely high, that’s why so important to discover and all the possible factors involved, as well as to prevent them by effective education on ED risk factors and basic knowledge on healthy eating habits improvement. Objective. The study aims to evaluate the Children’s Clinical University Hospital’s Psychiatric clinic’s patients with ED basic nutrition knowledge, as well as to identify risk factors affecting recovery. Materials and methods. The study included 35 adolescents, both inpatient and outpatient care patients diagnosed with ED. The evaluation of nutritional knowledge and risk factors identification was made by means of survey on anthropometric and sociodemographic data, and test on basic nutritional knowledge evaluation. For collected data analysis were used both descriptive (median value) and inferential statistics (Pearson χ2 test, Mann – Whitney test and Fisher’s exact test) Results: The participants age median value was 15 years with interquartile dispersion 14 – 17 years, body mass median value was 50 (Q1:Q3 42 – 58 kg), lowest - 34 kg, highest – 90 kg. Underweight participants was 48,6 % (n = 17), healthy weight 37,1 % (n = 13) and overweight or obese participants was 14,3 % (n = 5). The analysis of risk factors (skipping meals and dieting) discovered that only 51,4 % (n = 18) had breakfast daily and 48,6 % (n = 17) of participants skipped lunch at school, 28 % (n = 10) didn’t report either intentions to diet or being on a diet. The test on nutrition knowledge showed that correct answers median value within all participants was 75% and only 28,6 % (n = 10) of all had less than 60 % of correct answers. The participants that were on a diet had lower number of correct answers, comparing to those who reported not following any (p=0,008). Conclusions. The study hypothesis that the adolescents diagnosed with eating disorders have insufficient nutritional knowledge wasn’t approved. Despite majority of participants had at least 60% of correct answers, meals skipping and dieting (one way or another) was typical for a great part of participants. Low body mass wasn’t determinant symptom of eating disorders, nevertheless underweight participants had more attention to meal plan and feeding, the whole family was involved.