Eligibility for Shunting in Patients with Idiopathic Normal Pressure Hydrocephalus

Abstract

Idiopātiska normāla spiediena hidrocefālija (iNPH), kura tiek diagnosticēta gandrīz tikai vecāka gada gājuma cilvēku grupā, ir salīdzinoši viegli ārstējama pielietojot dažādas pieejamas šunta sistēmas cerebrospināla šķidruma novadīšanai. Šī metode šobrīd ir vienīgā zināmā efektīvā metode šīs saslimšanas ārstēšanai, un to var veikt šuntu ievietojot dažādās ventrikulārās sistēmas anatomiskās lokalizācijās, kā arī izmantojot dažāda veida šunta un vārstu sistēmas. Lai gan mūsdienās šī procedūra tiek uzskatīta par salīdzinoši viegli veicamu un drošu un var būtiski atvieglot invalidizējošos simptomus, tā ne vienmēr tiek piedāvāta potenciālajiem mērķa grupas pacientiem. Neprecizitātes klīnisko lēmumu pieņemšanā galvenokārt rodas no idiopātiskas normāla spiediena hidrocefālijas diagnostisko kritēriju neviennozīmīguma un neskaidrām operācijas indikācijām, jo galīgo diagnozi ne vienmēr izdodas noteikt precīzi. Tā kā iNPH tiek nepietiekami diagnosticēta un arī nepietiekami ārstēta, attiecīgiem pacientiem pakāpeniski pazeminās dzīves kvalitāte, kas izpaužas ar gaitas traucējumiem, kognitīvo funkciju pasliktināšanos un urīnnpūšļa disfunkciju, kļūst acīmredzama vajadzība pēc jaunām vadlīnijām, lai atbilstošiem pacientiem tiku veikta šuntēšanas operācija. Prognostiskie rādītāji tiek plaši pētīti, un tie vienmēr ir jāiekļauj katra individuāla gadījuma lēmuma pieņemšanā. Ir jāturpina veikt vairāk un apjomīgākus pētījumus, lai apzinātu to pacientu grupu un tos rādītājus, kuri būtu vispiemērotākie veiksmīgai šuntēšanas procedūrai. Šajos kritērijos būtu jāiekļauj ne tikai pašlaik izmantotie rādītāji, kā Evans indekss, Corpus Callosum leņķis un diagnostiskās lumbālpunkcijas tests, bet arī citi parametri, kā, piemēram, blakusaslimšanas, slimības gaitas ilgums, ārējā lumbalā drenāža un cerebrospinālā šķidruma infūzijas testi ar likvora izplūdes pretestības mērījumiem un nepārtraukta intrakraniālā spiediena kontroles monitorings.

Idiopathic normal pressure hydrocephalus (iNPH), almost exclusively being a disorder of the elderly, can easily be treated with cerebrospinal fluid diversion via a shunt system. This method is currently the only known effective treatment for this condition and can be positioned in different anatomic places, with different shunt and valve systems available. While this procedure is nowadays considered easy and safe and can markedly alleviate the patient’s disabling symptoms, it is not always offered to potential beneficiaries. This clinical management problem mostly results from inconsistencies in diagnostic criteria of idiopathic normal pressure hydrocephalus and insufficient indications for surgery, as the diagnosis cannot always be made accurately. Because iNPH is underdiagnosed and subsequently undertreated, leaving patients with a progressively lowering quality of life with gait disturbances, cognitive decline and urinary dysfunction, the need for new guidelines on which patients are eligible for shunting becomes evident. Prognostic indicators have widely been studied and should always be included in decision making on an individual basis. More and larger studies need to be conducted, developing a prognostic score to reveal which patients would benefit from shunting. This score should not only include currently used symptoms, Evan’s index, corpus callosum angle and spinal tap test, but also further parameters such as comorbidities, length of disease course, external lumbar drainage and cerebrospinal fluid infusion tests with measurement of outflow resistance (Rout) and continuous intracranial pressure monitoring.