Tiesības uz informāciju un atbildi pēc būtības

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Tiesības uz informāciju un atbildi pēc būtības”. Tēmas aktualitāti pamato fakts, ka tiesības uz informāciju un atbildi pēc būtības ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kā arī demokrātiskas sabiedrības pamats, lai nodrošinātu valsts pārvaldes pārskatāmību. Cilvēktiesības ir cieši saistītas ar labu pārvaldību. Nevalstiskās organizācijas sniedz lielu ieguldījumu cilvēktiesību īstenošanā. Arī tiesvedību skaits apliecina to, ka šis ir joprojām aktuāls jautājums sabiedrībā. Pēdējos gados ir aktualizējies jautājums par tiesībām uz informāciju digitālajā vidē. Darba mērķis ir izpētīt normatīvos aktus, kas regulē personas tiesības uz informāciju un atbildi pēc būtības, kā arī tiesu praksi. Atziņas, secinājumi un priekšlikumi ir izdarīti pamatojoties uz darbā izmantotajiem avotiem: spriedumiem par tiesību apjoma un normatīvo aktu regulējuma analīzi. Pētījuma rezultātā ir secināts, ka informācijas un atbildes sniegšana ir viens no pamatiem, lai nodrošinātu demokrātisku sabiedrību, valsts pieņemtie lēmumi būtu caurskatāmi un saprotami privātpersonai un sabiedrībai kopumā. Cilvēktiesību ievērošanai ir nepieciešams ne tikai attiecīgs tiesisks regulējums, bet arī institūcijas, kas veic administratīvus pasākumus, lai īstenotu sabiedrības tiesības un vajadzības atbilstoši un bez diskriminācijas. Darbs ir iedalīts piecās nodaļās. Kopējais darba apjoms ir 100 lappuses.

The topic of the master's thesis is "The right to information and a substantive answer". The topicality of the topic is justified by the fact that the right to information and response is one of the basic of the human rights, as well as the basis of a democratic society for ensuring the transparency of public administration. Human rights are also closely related to good governance. Non-governmental organizations make a great contribution to the implementation of human rights. The number of legal proceedings also confirms that this is still an actual problem in society. In recent years, the issue of the right to information in the digital environment has come up. The aim of the work is to study the legal acts that regulate a person's right to information and answer in substance, as well as judicial practice. Based on the sources used in the work, findings, conclusions and proposals have been made: judgments on the analysis of the scope of rights and regulation of regulatory acts. As a result of the research, it has been concluded that the right to information and answer is one of the basic human rights. Providing information and answers is one of the foundations to ensure a democratic society, the decisions made by the state are transparent and understandable to the individual and the society as a whole. Observance of human rights requires not only relevant legal regulation, but also institutions that take administrative measures to implement society's rights and needs appropriately and without discrimination. The work is divided into five chapters. The total volume of the work is 100 pages.