RADZENES TRANSPLANTĀCIJU REZULTĀTI INFEKCIOZO KERATĪTU SLIMNIEKIEM PAULA STRADIŅA UNIVERSITĀTES SLIMNĪCĀ

Abstract

Ievads: Radzene ir caurspīdīga acs struktūra, kas sedz zīlīti un veic lielāko daļu gaismas refrakcijas. Ir dažādi iemesli, kādēļ veidojas radzenes patoloģijas un tām progresējot, pacients var zaudēt redzi. Infekciozais keratīts ir viena no šīm patoloģijām un primārā tā terapija ir medikamentoza. Atsevišķos gadījumos terapija var būt neefektīva un radzenes bojājums progresē. Šādos gadījumos ir nepieciešana radzenes transplantācija jeb keratoplastika. Mērķis: Izvērtēt pacienta profilu un galvenos infekciozā keratīta izraisītājus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS). Novērtēt redzes asuma uzlabošanos pēc radzenes transplantācijas un analizēt, vai ir saistību starp atrastajiem mikroorganismiem un redzes asumu pēc transplantācijas. Materiāli un metodes: Šis ir retrospektīvs, viena centra pētījums, kurā tika izvērtētas 35 pacientu medicīniskās kartes. Visiem iekļautajiem pacientiem veica penetrējošo kerato-plastiku pēc infekciozā keratīta. Pētījuma dati tika iegūti laika posmā no 2020. gada februāra – 2022. gada decembrim. Tika izvērtēts infekciozā keratīta pacientu vispārējais profils. Redzes asumu noteica katram pacientam pirms un pēc keratoplastikas. Pēc transplantācijas iegūtais materiāls tika nosūtīts uz laboratoriju mikrobioloģiskai izmeklēšanai. Datu analīzei tika izmantotas Microsoft Excel un IBM SPSS v28.0 programmas. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 35 pacienti, no kuriem 34% (n=12) ir vīrieši un 66% (n=23) ir sievietes. Mediānais vecums ir 61 ± 17,87 gadi, vidējais vecums 64,08 ± 17,87 gadi (vecuma diapazons no 19 līdz 95 gadiem). Incidences maksimums vērojams vecuma grupā no 61 – 80 gadiem. Statistiski nozīmīgas atšķirības (p<0,001) tika konstatētas, salīdzinot redzes asumu pirms un pēc keratoplastikas. Vidējais redzes asums pirms transplantācijas ir "roku kustības" pēc procedūras 0,04. Izvērtējot mikrobioloģisko profilu tika atrasti 26 dažādi mikroorganismi, no kuriem 20% sastādīja Staphylococcus epidermidis, Staphylococcus aureus 11,4% un 8,6% Staphylococcus hominis. Polimikrobs infekciozais keratīts vērojams 23% gadījumu, 77% gadījumu tas bija monomikrobs. Vislabākais redzes uzlabojums ir pacientiem ar Candida parapsilosis un Staphylococcus epidermidis, redze uzlabojās no "roku kustībām" līdz 0,2 izvērtējot ar ETDRS tabulu. Secinājumi: Pacientu vispārējais profils, kas ietver vecumu un dzimumu atšķiras, bet atrastie mikroorganismi un izraisītāju daudzumu, PSKUS ir līdzīgs kā literatūrā aprakstītie dati. Keratoplastikai ir būtiska loma redzes asuma uzlabošanā, gadījumos, kad medikamentozā terapija nav efektīva. Mikroorganismiem, kas izraisa infekciozo keratītu varētu būt nozīme tajā, kāds redzes asuma iznākums ir pēc radzenes transplantācijas, tomēr, lai apstiprinātu šo apgalvojumu, nepieciešami tālāki pētījumi ar vairāk pacientiem.

Objectives: The cornea is the transparent structure of the eye that covers the pupil and refracts most of the light. There are various reasons why corneal pathologies develop and as they progress, patients can lose their vision. Infectious keratitis is one of these pathologies and its primary therapy is medication. In some cases, therapy may be ineffective and corneal damage progresses. In such cases, a cornea transplant or keratoplasty is necessary. Objective: Evaluation of the patient profile and the head causes of infectious keratitis at Paul Stradins Clinical University Hospital (PSKUS). To assess the improvement of visual acuity after corneal transplantation and to analyse whether there is a relationship between the microorganisms found and visual acuity after cornea transplantation. Materials and methods. This was a retrospective, single-centre study based on the medical records of thirty-five patients who had therapeutic keratoplasty after infectious keratitis. We obtained research data during the period February 2020–December 2022. The profile of infectious keratitis patients was evaluated. Visual acuity was determined for each patient before and after keratoplasty. After transplantation, cornea material was sent to the laboratory for microbiological examination. Microsoft Excel and IBM SPSS v28.0 (McNemar test) were used to analyse the data. Results: 35 patients participated in the study, of which 34% (n=12) are men and 66% (n=23) are women. The median age is 61 ± 17.87 years, mean age 64.08 ± 17.87 years (age range 19 to 95 years). The peak incidence is observed in the age group from 61 to 80 years. Statistically significant differences (p<0.001) were found when comparing visual acuity before and after keratoplasty. Average pre-transplant visual acuity is "hand movements" post-procedure 0.04. When evaluating the microbiological profile, 26 different microorganisms were found, of which 20% were Staphylococcus epidermidis, 11.4% Staphylococcus aureus and 8.6% Staphylococcus hominis. In 23% of cases, polymicrobial infectious keratitis was observed, and in 77% of cases, monomicrobial. The best visual improvement is with Candida parapsilosis and Staphylococcus epidermidis, vision improved from "hand movements" to 0.2 (with ETDRS chart). Conclusions: The general profile of patients, including age and sex are different, but number of microorganisms and pathogens found, in PSKUS, is like the data described in the literature. Cornea transplantation plays a vital role in improving visual acuity, in cases where drug therapy is ineffective. Causative microorganisms may play a role in visual acuity outcomes after corneal transplantation. However, for the approval of this statement, further studies with more patients are needed.